3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētās normas

atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

3.1. Satversmes 92. panta pirmais teikums neparedzot

personai tiesības uz jebkura tai svarīga jautājuma izlemšanu

tiesā. Tomēr valstij esot jānodrošina efektīva aizsardzība

ikvienai personai, kuras tiesības vai likumiskās intereses ir

aizskartas.

Satversmes 92. panta saturs esot konkretizējams un šis pants

esot piemērojams kopsakarā ar Eiropas Cilvēka tiesību un

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 6.

un 13. pantu, kā arī Konvencijas 7. protokola 1. pantu. No

minētajām Konvencijas normām, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas

judikatūras to piemērošanā neizrietot valsts pienākums nodrošināt

ārzemniekam, kurš ir izraidīts no valsts, tiesības vērsties tiesā

sakarā ar izraidīšanu. Šai personai vajagot būt nodrošinātām

tiesībām pārsūdzēt ar izraidīšanu saistītos lēmumus neatkarīgā un

objektīvā institūcijā, kam obligāti neesot jābūt tiesai šā vārda

institucionālajā nozīmē. Proti, tā varot būt arī cita

institūcija, kas atbilstošā procedūrā, nodrošinot personai

procesuālās garantijas, vispusīgi izvērtē personas sūdzību.

Turklāt Konvencija šādas pārsūdzības tiesības ārzemniekam

paredzot tikai tādā gadījumā, ja viņš līdz izraidīšanai ir

likumīgi uzturējies valsts teritorijā vai ja izraidīšanas

rezultātā ir aizskartas viņa pamattiesības.

3.2. Nedz no Satversmes, nedz Konvencijas normām

neizrietot ārzemnieka tiesības iebraukt vai apmesties noteiktā

valstī. Tomēr personas iekļaušana Sarakstā esot saistīta ar

ieceļošanas aizlieguma noteikšanu un personas izraidīšana no

valsts, kurā dzīvo tās tuvinieki, varot aizskart personas

tiesības uz ģimenes dzīves neaizskaramību. Tādā gadījumā personai

vajagot būt iespējai aizstāvēt savas aizskartās tiesības

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam atbilstošā veidā. Turklāt

esot jāņem vērā, ka neatkarīgi no pamattiesību aizskāruma

Konvencijas 7. protokola 1. pants paredz ārzemniekam tiesības

pārsūdzēt ar izraidīšanu saistītus lēmumus tikai tad, ja viņš

pirms tam ir likumīgi uzturējies valstī, no kuras izraidīts.

No apstrīdētajām normām izrietošā iekšlietu ministra lēmuma

pārsūdzības kārtība nenodrošinot ārzemniekam pieeju tiesai šā

vārda institucionālajā nozīmē. Tomēr tas pats par sevi

nenozīmējot, ka apstrīdētās normas neatbilstu Satversmes 92.

panta pirmajam teikumam, jo arī cita neatkarīga institūcija,

nodrošinot ārzemniekam atbilstošas procesuālās garantijas, varot

vispusīgi izvērtēt viņa sūdzību. Vajagot ņemt vērā to, ka valstij

ir plaša rīcības brīvība lemt par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā

un izraidīšanu tādos gadījumos, ja viņš apdraud valsts drošības

intereses. Lēmums par personas izraidīšanu no valsts esot

pārsūdzams ģenerālprokuroram vienīgi tad, ja tas pieņemts,

pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai

pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju. Ja lēmums

nav pamatots ar šādu informāciju, to saskaņā ar Imigrācijas

likuma 61. panta sesto daļu varot pārsūdzēt Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamentā.

Vērtējot, vai apstrīdētajās normās noteiktajā pārsūdzības

procesā ārzemniekam tiek efektīvi nodrošinātas Satversmes 92.

pantam atbilstošas procesuālās garantijas, vajagot ņemt vērā, ka

nolūkā nepieļaut ar valsts drošības interesēm saistītas

informācijas noplūdi var būt nepieciešami noteikti šo tiesību

ierobežojumi. No apstrīdētajām normām izrietošā pārsūdzības

kārtība, cik vien tas iespējams, nodrošinot personai Satversmes

92. panta pirmajam teikumam atbilstošas procesuālās tiesības.