6. pants

Pieaicinātā persona - Ģenerālprokuratūra -

pievienojas Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka apstrīdētās

normas atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Ja ārzemnieks tiek izraidīts no valsts drošības apsvērumu dēļ,

tad varot būt nepieciešami noteikti procedūras ierobežojumi, lai

nepieļautu tādu informācijas noplūdi, kas varētu apdraudēt valsts

drošības intereses. Lēmumā par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā

esot norādāmas Imigrācijas likuma 61.1 panta otrajā

daļā minētās ziņas, tostarp atzinuma par minētā likuma 61. panta

pirmajā daļā minēto nosacījumu esību datums un identificējošais

numurs, kā arī piemēroto tiesību normu uzskaitījums. Atbilstoši

Imigrācijas likuma 61. panta pirmās daļas 2. punktam Sarakstā

varot tikt iekļauts gan tāds ārzemnieks, kas likumīgi atrodas

Latvijā, gan arī tāds ārzemnieks, kas Latvijā nemaz neuzturas.

Turklāt pēc ārzemnieka iekļaušanas Sarakstā viņam varot tikt

noteikts aizliegums ieceļot Latvijas teritorijā. Šie apstākļi arī

ietekmējot veidu, kādā īstenojamas personas tiesības tikt

uzklausītai.

Ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori veicot

uzraudzību pār valsts drošības iestāžu operatīvās darbības,

izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma

aizsardzības sistēmu. Tomēr esot jāņem vērā, ka izlūkošanas un

pretizlūkošanas darbību uzraudzībā ģenerālprokurora un viņa īpaši

pilnvarota prokurora uzraudzības tiesības ir ierobežotas. Tādēļ

apstrīdētajās normās minētā lēmuma par ārzemnieka iekļaušanu

Sarakstā pārsūdzības procesā ģenerālprokuroru varot uzskatīt par

neatkarīgu un objektīvu tiesību aizsardzības līdzekli.

Ģenerālprokuratūra informē, ka laikā no 2015. gada 1. janvāra

līdz 2019. gada 31. decembrim pavisam saņemts 21 personas

iesniegums, ar ko apstrīdētajās normās noteiktajā kārtībā

pārsūdzēts iekšlietu ministra lēmums. Izvērtējot šos iesniegumus,

ģenerālprokurors 19 gadījumos iekšlietu ministra lēmumu atzinis

par pamatotu un atstājis negrozītu. Divos gadījumos iesniegums

atstāts bez izskatīšanas. 2014. gadā ģenerālprokurors esot

atcēlis vienu iekšlietu ministra lēmumu par personas iekļaušanu

Sarakstā, jo iekšlietu ministra lēmumā nebijis izvērtēts

iespējamais personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību

ierobežojums.