4. pants

Pieteikuma iesniedzējs -

Administratīvā apgabaltiesa 2004. gada 14. maijā tiesas sēdē

sakarā ar Elvīras Petrjukas apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas

Centra rajona tiesas 2004. gada 19. janvāra spriedumu izskatīja

administratīvo lietu - Elvīras Petrjukas sūdzību (pieteikumu) par

Iekšlietu ministrijas amatpersonu prettiesisku rīcību.

4.1. No pieteikuma un tam

pievienotajiem dokumentiem izriet, ka iesniedzējs lūdz izvērtēt

Imigrācijas likuma 61. panta sestās daļas atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 92. pantam. Turklāt

tikai par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Imigrācijas likuma 61.

panta pirmo daļu (turpmāk - apstrīdētā norma).

4.2. Minētajā lietā

konstatēts, ka Elvīra Petrjuka lūgusi izsniegt pastāvīgās

uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, bet atļauja ar Iekšlietu

ministrijas valsts sekretāra 2002. gada 13. septembra lēmumu

(dokuments Nr. 1/33-188-p) ir atteikta, jo patiesībai nav

atbilduši pieprasījumam pievienotie dokumenti.

2002. gada 13. decembrī Drošības

policija vēstulē Nr. 21/1-2091 saskaņā ar Ministru kabineta

noteikumu Nr. 131 22.13. punktu lūdza Iekšlietu ministrijas

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi iekļaut Moldovas pilsoni

Elvīru Petrjuku (Elvīra Petriuca) to personu sarakstā, kurām

iebraukšana Latvijas Republikā ir pastāvīgi liegta. Ievērojot to,

iekšlietu ministrs 2002. gada 20. decembrī ar rīkojumu Nr. 937

"Par personas iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana

Latvijas Republikā ir aizliegta" uzdeva iekļaut Elvīru Petrjuku

sarakstā.

2003. gada 28. februārī E.

Petrjuka iesniegumā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram lūdza

atcelt 2002. gada 13. septembra lēmumu par pastāvīgās uzturēšanās

atļaujas neizsniegšanu.

2003. gada 26. martā Iekšlietu

ministrijas valsts sekretārs paziņoja E. Petrjukai (dokuments Nr.

1/33-473-515-P), ka, pamatojoties uz iekšlietu ministra rīkojumu

Nr. 937, E. Petrjukai ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta

uz nenoteiktu laiku un ir pieņemts lēmums par viņas iekļaušanu to

personu sarakstā, kurām ieceļošanas atļauja Latvijas Republikā ir

liegta.

Izskatot E. Petrjukas sūdzību par

Iekšlietu ministrijas amatpersonu prettiesisku rīcību, 2004. gada

19. janvārī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa to noraidīja.

Spriedums motivēts tādējādi, ka E. Petrjuka iekļauta to personu

sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta. Līdz

ar to atbilstoši Imigrācijas likuma 34. panta pirmās daļas 7.

punktam uzturēšanās atļauja nav izsniedzama un E. Petrjukas

sūdzība nav apmierināma.

Drošības policija 2004. gada 14.

maijā sniedza atbildi E. Petrjukas pārstāvim par veikto pārbaudi,

kuras rezultātā ieceļošanas liegums E. Petrjukai noņemts

(dokuments Nr. 21/1-1860). Arī Administratīvās apgabaltiesas sēdē

Iekšlietu ministrijas pārstāve iesniedza Iekšlietu ministrijas

2004. gada 14. maija vēstuli Nr. 1/35-1214, kurā paskaidrots, ka

E. Petrjukai aizliegums ir atcelts. Tomēr E. Petrjukas pārstāvis

savu sūdzību uzturēja un lūdza tiesu izskatīt lietu pēc būtības

un atcelt iekšlietu ministra rīkojumu Nr. 937.

4.3. Administratīvā

apgabaltiesa savā lēmumā norāda, ka personai nav ļauts pārsūdzēt

tiesā iekšlietu ministra lēmumu, kas nodibina konkrētas publiski

tiesiskas attiecības, un nav arī nodrošināta alternatīvas

efektīvas procedūras pieejamība.

Izskatot E. Petrjukas apelācijas

sūdzību par Centra rajona tiesas spriedumu, Administratīvā

apgabaltiesa 2004. gada 14. maijā nolēma apturēt tiesvedību

administratīvajā lietā un iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu

par Imigrācijas likuma 61. panta sestās daļas atbilstību

Satversmes 92. pantam.

Administratīvā apgabaltiesa

secina, ka "iekšlietu ministra rīkojums par personas iekļaušanu

to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā

aizliegta, ir administratīvs akts Administratīvā procesa likuma

izpratnē: tas ir uz āru vērsts akts, ko izdevusi valsts iestāde

publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu

vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot

konkrētās tiesiskās attiecības".