5. pants

Institūcija, kas

izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - atbildes rakstā

norāda, ka apstrīdētā norma nav pretrunā ar Satversmes 92.

pantu.

Valsts esot nodrošinājusi personai

tik efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli, cik vien iespējams,

ņemot vērā faktu, ka informācijai, kas saistīta ar to personu

sarakstu, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, ir

noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Saeima

paskaidro, ka "iekšlietu ministrs var pieņemt lēmumu par personas

iekļaušanu sarakstā tikai Imigrācijas likumā paredzētajos

gadījumos un tikai pamatojoties uz kompetentu iestāžu atzinumu

vai tiesas spriedumu. Atbilstoši Valsts drošības iestāžu likumam

par kompetentām iestādēm uzskatāmas visas šajā likumā minētās

iestādes atbilstoši to kompetences apjomam". Ja persona uzskata,

ka valsts drošības iestādes ar savu rīcību ir pārkāpušas tās

likumīgās tiesības un brīvības, šī persona esot tiesīga Valsts

drošības iestāžu likuma 6. pantā noteiktajā kārtībā iesniegt

sūdzību prokuroram, kurš attiecīgi izvērtē personas tiesību

aizskārumu un tā samērīgumu ar tām valsts drošības interesēm,

kuras jāaizsargā.

Apstrīdētās normas leģitīmais

mērķis esot aizsargāt valsts un sabiedrības drošību, kā arī radīt

ātru un efektīvu līdzekli gadījumiem, kad tiek apdraudēta valsts

un sabiedrības drošība. Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma ir

nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā un ir samērīga ar tās mērķi

- valsts un sabiedrības drošības aizsardzību, kā arī ierobežotas

pieejamības informācijas neizpaušanas nodrošināšanu.

Turklāt atbildes rakstā ir

norādīts, ka "lai gan apstrīdētā norma liedz ārzemniekam ieceļot

Latvijā nenoteiktu laiku, vienlaicīgi citas likuma normas

nodrošina šāda lēmuma pārskatīšanu jebkurā laikā pēc personas

lūguma, līdz ar to tiek nodrošināts, ka ieceļošanas aizlieguma

pamatojums tiek pārbaudīts un, mainoties apstākļiem, tiek

atcelts".

Saeima savu viedokli pamato ar

vairākiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT)

spriedumiem, kuros ECT ir atzinusi valsts tiesības noteikt

ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, kā arī tiesības

izraidīt personu, ja tā rada draudus sabiedriskajai drošībai un

šie draudi ir samērīgi ar personas tiesību ierobežojumu. Valstij

esot tiesības izraidīt ārzemniekus, un tas atbilstot Eiropas

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijai (turpmāk -

Konvencija), ja izraidīšana neierobežo citas tiesības, kuras

Konvencija garantē personai.

Kā argumentu Saeima norāda, ka

"arī citās valstīs pastāv tāda pati norma, ka aizliegums

ārzemniekam ieceļot valstī nav apstrīdams, proti, Ungārijas

likumā attiecībā uz ārzemniekiem ir norma, kas ir analoģiska

apstrīdētajai normai".