Par Imigrācijas likuma 61. panta sestās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Iekšlietu ministrija

(turpmāk - Ministrija), atbildot uz Satversmes tiesas uzdotajiem

jautājumiem, norāda, ka iekšlietu ministrs lēmumu par ārzemnieka

iekļaušanu sarakstā pieņem stingri reglamentētos gadījumos, kad

"apdraudējums valsts un visas sabiedrības interesēm ir ļoti

būtisks, un nepieciešama nekavējoša rīcība". Ministrija

vienlaikus atzīmē, ka minētā lēmuma pieņemšanas gadījumā personas

tiesību aizskāruma pamatā ir nevis pieņemtais lēmums, bet gan

konkrētais tiesas spriedums vai kompetentās iestādes (valsts

drošības iestādes) atzinums. Šā iemesla dēļ visefektīvākais

mehānisms, kā personai aizstāvēt savas tiesības, esot konkrētā

tiesas sprieduma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

pārsūdzēšana vai arī vēršanās ar sūdzību pie prokurora Valsts

drošības iestāžu likuma 6. pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi

tiekot ievērotas Satversmes 92. pantā noteiktās personas tiesības

uz taisnīgu tiesu.

Ne Satversmes 116. pants, ne arī

Konvencija neparedzot personas tiesību un brīvību absolutizāciju.

Valsts pienākums esot saskaņā ar Konvencijas 13. pantu nodrošināt

efektīvu Konvencijā ietverto personas tiesību un brīvību

aizsardzības mehānismu valsts institūcijās.

Ministrija norāda, ka Imigrācijas

likuma 61. panta sestajā daļā ietvertā norma ir saistīta ar

migrācijas politiku. Ja valsts ārzemnieku izraida, pamatojoties

uz sabiedriskās kārtības nodrošināšanas interesēm vai balstoties

uz drošības interešu ievērošanu, saskaņā ar Konvencijas Septītā

protokola 1.panta 2.punktu valstij esot tiesības izraidīt

ārvalstnieku, pirms viņš 1.punktā noteiktajā kārtībā ir

realizējis šā lēmuma pārsūdzēšanas tiesības.

Demokrātiskas sabiedrības mērķis

esot ne vien garantēt personai visplašākās tiesības pārsūdzēt

attiecībā uz to pieņemtu lēmumu, bet arī sabalansēt šīs tiesības

ar valsts drošības interesēm un citu valstī dzīvojošo personu

tiesībām un brīvībām. Ministrija uzskata, ka "Imigrācijas likuma

61. panta sestā daļa ir Latvijas Republikas Satversmes 116. pantā

noteikto interešu aizsardzības mehānisms".