Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām

Augstākā Padome · Spēkā · 16 panti · redakcija pārbaudīta 2026-05-17 · likumi.lv

Saturs

1. pants — Atzīt par spēkā neesošiem laikā no 1940. gada 21. jūlija līdz Latvijas Republikas likuma "Par reliģiskajām organizācijām" spēkā stāšanās brīdim — 1990. gada 13. oktobrim pieņemtos Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētus, Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Latvijas PSR Ministru Padomes, kā arī vietējo Tautas deputātu padomju un to izpildkomiteju lēmumus daļā par reliģisko organizāciju īpašumu atsavināšanu.
2. pants — Reliģiskajām organizācijām atjaunojamas īpašuma tiesības uz objektiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā laikā no 1940. gada 21. jūlija līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim atsavināti, pamatojoties uz šā likuma 1. pantā minētajiem aktiem, izņemot zemi, kas piešķirta pastāvīgā lietošanā fiziskajām personām šā likuma 7. pantā paredzētajiem mērķiem, kā arī izņemot objektus, kuri pret atlīdzību pārgājuši labticīgu ieguvēju (fizisko personu) īpašumā uz notariāli apliecinātu līgumu pamata. Par labticīgu ieguvēju nevar atzīt fizisko personu, kas reliģiskās organizācijas īpašuma objektus pretēji tās gribai ieguvusi pēc Latvijas Republikas likuma "Par reliģiskajām organizācijām" spēkā stāšanās 1990. gada 13. oktobrī.
3. pants — Ja reliģisko organizāciju īpašuma objektu nav iespējams atdot natūrā (objekts nav saglabājies vai to ieguvusi šā likuma 2. pantā minētā fiziskā persona), tā vērtība tiek kompensēta. Kompensācijas kārtību un apmērus nosaka īpašs likums.
4. pants — Reliģiskās organizācijas nevar pretendēt uz kompensāciju par otrajā pasaules karā iznīcinātajiem īpašuma objektiem, kā arī par objektiem, kuri saskaņā ar reliģisko organizāciju statūtos (satversme, nolikumā) noteiktajā kārtībā izteikto šo organizāciju gribu ir pārgājusi juridisko personu īpašumā vai uz notariāli apliecinātu līgumu pamata fizisko personu īpašumā. Kompensāciju reliģiskajām organizācijām neizmaksā arī gadījumos, ja nekustamais īpašums iegūts vai celts par valsts līdzekļiem.
5. pants — Reliģisko organizāciju īpašuma objekta sastāvs nosakāms atbilstoši dokumentos fiksētajam sastāvam. Ja dokumentu nav vai tie nav saglabājušies pilnībā, kā arī strīda gadījumā īpašuma objekta sastāvu konstatē tiesa.
6. pants — Tiesības atgūt nelikumīgi atsavinātos īpašuma objektus atbilstoši saviem statūtiem (satversmei, nolikumam) ir reliģiskajām organizācijām, kuras 1940.gadā bija reģistrētas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Baznīcu un konfesiju departamentā vai Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamentā, ja tās netika pārtraukušas reliģisko darbību un ir atjaunojušas savu juridiskās personas statusu. Reliģiskās organizācijas reģistrāciju līdz 1940.gadam apliecina Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņa. Juridiskās personas statusa atjaunošanu apliecina reliģiskās organizācijas reģistrācijas apliecība.
7. pants — Pamats jautājuma izskatīšanai par reliģisko organizāciju īpašuma objektu atdošanu ir īpašnieka vai viņa īpašuma tiesību pārmantotāja pieteikums, kas jāiesniedz līdz 1994. gada 31. martam pilsētas domei vai pagasta padomei pēc īpašuma objekta atrašanās vietas.
8. pants — Pilsētas dome vai pagasta padome pieteikumu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas un pieņem lēmumu par īpašuma objekta atdošanu natūrā vai par īpašuma kompensācijas piešķiršanu, vai par atteikumu atjaunot īpašuma tiesības. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu uzskatāmas par atjaunotām vai pārmantotām ar brīdi, kad likumā noteiktajā kārtībā tiek reģistrēts īpašuma tiesības apliecinošs dokuments, bet uz pārējo īpašumu — no šā īpašuma nodošanas brīža.
9. pants — Reliģiskās organizācijas nav tiesīgas pieprasīt no pašreizējā valdītāja maksu par atdodamā īpašuma objekta lietošanu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Pašreizējie valdītāji nav tiesīgi pieprasīt kompensāciju par īpašuma objekta uzturēšanu, remontu vai rekonstrukciju.
10. pants — Ja kulta, dzīvojamo vai citu ēku bijušais īpašnieks vai viņa īpašuma tiesību pārmantotāja — reliģiskā organizācija — noteiktajā termiņā nav pieteikušies vai nav pierādījuši savas īpašuma tiesības, minētās ēkas savā īpašumā pārņem valsts, nemainot kulta ēku statusu.
11. pants — Mākslas darbi un kultūras vērtības, kā arī objekti, kuri atzīti par kultūras pieminekļiem, reliģiskajām organizācijām atdodami, ievērojot Latvijas Republikas likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".
12. pants — Juridisko personu pienākums ir atbrīvot reliģiskajām organizācijām atdodamās ēkas gada laikā no īpašuma tiesību atjaunošanas brīža, bet telpas, kuras nepieciešamas reliģiskās organizācijas darbības nodrošināšanai (kulta telpas, kancelejas telpas, garīdznieka dzīvoklis un svētdienas skolas telpas), atdodamas nekavējoties.
13. pants — Reliģisko organizāciju dzīvojamo ēku pašreizējo īrnieku tiesības tiek aizsargātas Latvijas Republikas likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" noteiktajā kārtībā.
14. pants — Latvijas Republikas valsts arhīvos esošie reliģisko organizāciju dokumentu oriģināli nav atprasāmi. Latvijas Republikas valsts arhīvi pēc reliģisko organizāciju pieprasījuma izgatavo un izsniedz šo dokumentu kopijas.
15. pants — Strīdus starp reliģiskajām organizācijām, kā arī starp reliģiskajām organizācijām un citām juridiskajām vai fiziskajam personām par īpašuma atdošanu izskata tiesa likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.
16. pants — Reliģiskās organizācijas lietās par nelikumīgi atsavināta īpašuma atgūšanu ir atbrīvojamas no valsts nodevas un tiesu izdevumiem.