2. pants
Reliģiskajām organizācijām atjaunojamas īpašuma tiesības uz objektiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā laikā no 1940. gada 21. jūlija līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim atsavināti, pamatojoties uz šā likuma 1. pantā minētajiem aktiem, izņemot zemi, kas piešķirta pastāvīgā lietošanā fiziskajām personām šā likuma 7. pantā paredzētajiem mērķiem, kā arī izņemot objektus, kuri pret atlīdzību pārgājuši labticīgu ieguvēju (fizisko personu) īpašumā uz notariāli apliecinātu līgumu pamata. Par labticīgu ieguvēju nevar atzīt fizisko personu, kas reliģiskās organizācijas īpašuma objektus pretēji tās gribai ieguvusi pēc Latvijas Republikas likuma "Par reliģiskajām organizācijām" spēkā stāšanās 1990. gada 13. oktobrī.

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17