15. pants

Lai izvērtētu apstrīdētajā normā ietvertā

pamattiesību ierobežojuma atbilstību Satversmes 106. panta

pirmajam teikumam, visupirms jāpārbauda, vai pamattiesību

ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu,

t.i.:

1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

paredzēto kārtību;

2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

normatīvo aktu prasībām;

3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2015. gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. 2015-01-01 14.

punktu).

Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas ir vienisprātis, ka

apstrīdētā norma ir pieņemta normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā, izsludināta un publiski pieejama atbilstoši normatīvo

aktu prasībām.

Apstrīdētās normas redakcija bija iekļauta 11. Saeimas

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtajā

likumprojektā "Grozījumi Izglītības likumā"

(likumprojekts Nr. 296/Lp11), kas tika apspriests steidzamības

kārtībā divos lasījumos. Likumprojekta izskatīšanas laikā par to

saņemti Saeimas Juridiskā biroja, kā arī Izglītības un zinātnes

ministrijas sagatavotie priekšlikumi, kas apspriesti 11. Saeimas

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 107.-122. lpp.). Apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar Saeimā 2012.

gada 5. jūlijā pieņemto likumu "Grozījumi Izglītības

likumā", kas 2012. gada 11. jūlijā izsludināts oficiālajā

izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nr. 108 (4711). Tātad

apstrīdētā norma ir pieņemta un izsludināta Satversmē un Saeimas

kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

Apstrīdētās normas saturs ir noskaidrojams kopsakarā ar

Krimināllikumā ietverto regulējumu, kas definē konkrētus

noziegumus kā smagus vai sevišķi smagus, kā arī tiesas spriedumu

vai prokurora priekšrakstu par sodu konkrētajā krimināllietā.

Persona var izprast no apstrīdētās normas izrietošo tiesību

saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas. Tātad apstrīdētajā

normā ietvertais aizliegums ikvienai par tīšu smagu vai sevišķi

smagu noziegumu sodītai personai strādāt par pedagogu ir

formulēts pietiekami skaidri.

Līdz ar to no apstrīdētās normas

izrietošais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.