Par Izglītības likuma 50. panta 1. punkta, ciktāl tas liedz personai, kura tikusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tiesības strādāt par pedagogu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes

ministrija - uzskata, ka apstrīdētais regulējums atbilst

Satversmes 106. pantam.

4.1. Apstrīdētajā regulējumā esot ietverts imperatīvs

aizliegums personai, kura sodīta par tīša smaga vai sevišķi smaga

nozieguma izdarīšanu, strādāt par pedagogu.

Noziedzīgi nodarījumi, ievērojot sabiedrības vai personas

interešu apdraudējuma raksturu un kaitīgumu, esot iedalāmi

kriminālpārkāpumos un noziegumos. Ņemot vērā maksimālo

piemērojamā soda apmēru, noziegumi esot iedalāmi sevišķi smagos

noziegumos, smagos noziegumos un mazāk smagos noziegumos.

Pieņemot apstrīdēto regulējumu, likumdevējs esot izvērtējis

noziedzīgu nodarījumu raksturu un kaitējumu sabiedrības

interesēm. Tas, ka noziedzīgs nodarījums ir kvalificēts kā smags

vai sevišķi smags noziegums, jau pats par sevi liecinot, ka tas

ir ļoti bīstams.

4.2. Ar sabiedrībai nozīmīgu funkciju pildīšanu

saistītu amatu ierobežojumi varot būt stingrāki nekā citu amatu

ierobežojumi.

Pedagogs izglītības procesā gan mācot izglītojamo, gan veicot

audzināšanas darbu, citstarp palīdzot izglītojamam veidot pareizu

attieksmi pret sevi, citiem cilvēkiem, darbu un sabiedrību.

Turklāt pedagoga profesija esot viena no reglamentētajām

profesijām. Tādēļ pedagogam būtiska esot ne vien viņa izglītība

un kvalifikācija, bet arī personības raksturojums.

Apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

mērķis esot panākt, lai pedagoga amatu ieņemtu personas ar

nevainojamu reputāciju. Tādā veidā tiekot aizsargātas izglītojamo

intereses un veicināta sabiedrības uzticēšanās pedagogiem un

visai izglītības sistēmai. Risks, ka persona, kura izdarījusi

tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, var kaitēt izglītojamo

interesēm un drošībai, esot pamatots. Tādēļ apstrīdētais

regulējums nodrošinot to, ka personas, kuras sodītas par tīšiem

smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, neveic pedagoģisko

darbu. Labums, ko sabiedrība iegūst no apstrīdētajā regulējumā

ietvertā Satversmes 106. pantā noteikto pamattiesību

ierobežojuma, esot lielāks par atsevišķām personām nodarīto

kaitējumu.