3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētais

regulējums atbilst Satversmes 106. pantam.

3.1. Bērna tiesību uz izglītību nodrošināšana ietverot

daudzu pasākumu kompleksu un esot vērsta gan uz izglītošanu, gan

audzināšanu. Izglītības likumā noteiktā mērķa - nodrošināt

izglītojamiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu,

lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas

valsts un sabiedrības locekli, - sasniegšanai esot būtiski, lai

pedagogam ir nevainojama reputācija. Tas izrietot arī no

Izglītības likuma 30. panta ceturtās daļas. Tādēļ esot pieļaujama

paaugstinātu prasību izvirzīšana pedagogiem ne tikai attiecībā uz

kvalifikāciju un profesionālo darbību, bet arī attiecībā uz

personību.

3.2. Lai gan Izglītības likuma 50. panta 1. punkts

liedzot strādāt par pedagogu personām, kuras ir iepriekš sodītas,

tas paredzot diferencētu pieeju atkarībā no vainas formas un

noziedzīgā nodarījuma smaguma.

Likumdevējs esot nošķīris nodarījumus, kuri izdarīti tīši, no

tādiem nodarījumiem, kuri izdarīti aiz neuzmanības. Apstrīdētajā

regulējumā noteiktais ierobežojums attiecoties tikai uz tādām

personām, kuras izdarījušas nodarījumu tīši, tas ir, ar tiešu vai

netiešu nodomu. Tas nozīmējot, ka persona, izdarot noziegumu, ir

apzinājusies savas rīcības kaitīgumu un ir vai nu vēlējusies

izraisīt attiecīgās sekas, vai arī apzināti pieļāvusi, ka tās

rīcība izraisa attiecīgās sekas. Savukārt tas, ka apstrīdētajā

regulējumā ietverts tāds kritērijs kā sodāmība, esot saistīts

nevis ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma krimināltiesiskajām

sekām, bet gan ar attiecīgās personas reputāciju, personības

raksturojumu un potenciālo ietekmi uz izglītojamo un izglītības

procesu.

Galvenā pazīme, pēc kuras tiek kvalificēti dažādi noziedzīgi

nodarījumi, esot nevis maksimālais piemērojamā soda apmērs, bet

gan tas, cik būtiskas ir aizsargājamās sabiedrības vai atsevišķas

personas intereses un cik lielā mērā attiecīgā darbība tās

apdraud. Smagi un sevišķi smagi noziegumi esot augstākās

bīstamības un sabiedriskā kaitīguma pakāpes nodarījumi, tāpēc

likumdevējs apstrīdētajā regulējumā noteicis šādus noziegumus

izdarījušām personām aizliegumu strādāt par pedagogu.

Tā kā Pieteikuma iesniedzējs sodīts par tīša smaga, nevis tīša

sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, izskatāmajā lietā esot

vērtējams vienīgi tas, vai Satversmes 106. pantam atbilst

likumdevēja izšķiršanās liegt strādāt par pedagogu personām,

kuras sodītas par tīša smaga nozieguma izdarīšanu.

3.3. Apstrīdētais regulējums ierobežojot par tīša smaga

nozieguma izdarīšanu sodītai personai Satversmes 106. pantā

noteiktās pamattiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos. Tomēr šāds

ierobežojums esot samērīgs.

Apstrīdētais regulējums esot pieņemts, lai aizsargātu citu

cilvēku - izglītojamo - tiesības. Tāpat, ņemot vērā to, ka

audzināšanas process attiecībā uz nepilngadīgajām personām ir

neatgriezenisks, esot svarīgi, lai pedagogiem uzticas arī

izglītojamo vecāki un citi ģimenes locekļi. Tas, ka izglītojamo

audzina un māca gan profesionālās kvalifikācijas, gan arī

personības ziņā augstām prasībām atbilstoši cilvēki, veicinot arī

sabiedrības labklājību nemateriālajā nozīmē un uzticēšanos

izglītības sistēmai kopumā.

Pedagoga profesija esot uzskatāma par tādu sabiedriski

nozīmīgu profesiju, kurā strādājošajiem ir gan jānodrošina

pienācīga izglītojamo audzināšana un izglītošana, gan arī jābauda

pašu izglītojamo, viņu vecāku un visas sabiedrības uzticēšanās.

Prasības, kas izvirzītas personai, kura ieņem noteiktu amatu,

lielā mērā liecinot arī par to, cik nozīmīgas valstij ir

konkrētās aizsargājamās intereses. Pedagogiem, kuri izglītības

iestādē ilgstoši strādā ar nepilngadīgām personām, esot

izvirzāmas augstas prasības gan attiecībā uz profesionālo

kvalifikāciju, gan arī personiskajām īpašībām un rīcību, kas var

ietekmēt izglītojamos.

Tādēļ attiecībā uz personām, kuras sodītas par tīša smaga

nozieguma izdarīšanu, nepastāvot alternatīvi līdzekļi, ar kuriem

leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē. Turklāt

ierobežojums, kas liedz strādāt noteiktās profesijās vai ieņemt

konkrētus amatus personām, kuras sodītas par dažādu kategoriju

nodarījumiem, esot ietverts vairākos normatīvajos aktos, kas

reglamentē valstiski un sabiedriski nozīmīgas profesijas.

Attiecībā uz pedagogiem šāds ierobežojums esot spēkā arī citās

valstīs, piemēram, Lietuvā, Čehijā un Krievijā.

3.4. Saeima norāda, ka saskaņā ar Sodu reģistra likuma

9. pantu attiecībā uz notiesātajām personām sodu reģistrā esot

iekļauta informācija par faktiem, kas saistīti ar personas

notiesāšanu, tostarp par pantu, uz kura pamata persona notiesāta,

vainas formu, piespriesto soda veidu un mēru. Tomēr sodu reģistra

pārzinis un turētājs - Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

- neveicot noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju vai

pārklasifikāciju Krimināllikuma regulējuma maiņas gadījumā. Tādēļ

apstrīdētā regulējuma piemērotājam katrā konkrētajā gadījumā esot

papildus jāpārbauda un jāizvērtē izziņā par notiesāto personu

iekļautā informācija.

Turklāt noziegumi, kuri saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 7.

pantu tika atzīti par smagiem, arī šobrīd saskaņā ar Latvijas

Krimināllikuma 7. panta ceturto un piekto daļu esot uzskatāmi par

smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem. Izņēmums esot Latvijas

Kriminālkodeksa 149. panta otrajā daļā paredzētais noziegums -

spekulācija. Tomēr arī šajā gadījumā esot jāņem vērā, ka likums

"Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas

kārtību" paredz īpašus noteikumus attiecībā uz atsevišķiem

Latvijas Kriminālkodeksā paredzētajiem noziedzīgajiem

nodarījumiem, tostarp spekulāciju. Proti, krimināllietas, kuras

uzsāktas par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu, bija izbeidzamas.

Tāpat personas, kuras bija uzsākušas par attiecīgā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanu piespriestā soda izciešanu, bija

atbrīvojamas no soda izciešanas, vienlaikus tām dzēšot

sodāmību.

Savukārt personas, kuras bija sodītas par likuma "Par

nelikumīgi represēto personu reabilitāciju" 2.-5. pantā

norādītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (piemēram, dzimtenes

nodevība, nelikumīga izbraukšana uz ārzemēm, izvairīšanās no

obligātā karadienesta, kontrrevolucionāras darbības un to

atbalstīšana un citas tamlīdzīgas darbības), esot tikušas

reabilitētas.