8. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka

apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 106. pantam.

8.1. Apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību

ierobežojuma mērķis esot nodrošināt, lai par pedagogu strādātu

personas, kurām ir nevainojama reputācija un kuras spēj sekmīgi

mācīt un audzināt izglītojamos, radoši strādāt ar skolēniem,

audzēkņiem un studentiem, jo šādi raksturojamu pedagogu

nodarbināšana esot priekšnoteikums Izglītības likuma mērķa

sasniegšanai. Tādējādi pedagoga amata kandidātiem vajagot atbilst

augstām gan profesionālajām, gan arī morāles un ētikas

prasībām.

Ja cilvēks ir vēlējies un paredzējis vai arī apzināti pieļāvis

noziedzīga nodarījuma seku iestāšanos, viņa personība vairs

nevarot tikt atzīta par atbilstošu augstām morāles un ētikas

prasībām. Tādēļ persona, kas sodīta par tīša smaga vai sevišķi

smaga nozieguma izdarīšanu, pat ja tai sodāmība ir dzēsta vai

noņemta, nevarot strādāt par pedagogu.

8.2. Arī Bērnu tiesību aizsardzības likums nosakot

ierobežojumus darbam ar bērniem. Minētā likuma 72. panta piektā

daļa aizliedzot ar bērniem strādāt personām, kuras sodītas par

noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai

vardarbības piedraudējumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai

noņemšanas. Tāpat ar bērniem aizliegts strādāt personām, kuras

sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un

dzimumneaizskaramību, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai

noņemšanas, kā arī personām, kurām tiesa ir piemērojusi

Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu

līdzekļus. Minētie ierobežojumi attiecoties ne tikai uz bērnu

aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu

darbiniekiem, kurās uzturas bērni, bet arī uz personām, kas

iesaistās bērnu pasākumu un citu tādu pasākumu rīkošanā, kuros

piedalās bērni, tostarp arī uz brīvprātīgā darba veicējiem.

Tādējādi Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie

ierobežojumi esot pat stingrāki nekā apstrīdētajā regulējumā

noteiktie. Tas liecinot par likumdevēja vēlmi attiecīgos

ierobežojumus maksimāli paplašināt, tos attiecinot uz visām

vietām, kur uzturas bērni, un tādā veidā nodrošinot bērnu tiesību

prioritāti.