Par Izglītības likuma 50. panta 1. punkta, ciktāl tas liedz personai, kura tikusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tiesības strādāt par pedagogu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Izglītības un

zinātnes darbinieku arodbiedrība - norāda, ka atsevišķos

gadījumos Ministru kabineta izveidotajai institūcijai vajadzētu

būt iespējai izvērtēt arī tādas personas piemērotību pedagoga

amatam, kura izdarījusi smagu noziegumu.

Izglītības likuma 50. panta 1. punkts nevis paredzot vispārēju

aizliegumu strādāt par pedagogu personai, kas sodīta par jebkura

tīša nozieguma izdarīšanu, bet gan nosakot mehānismu, kas

nodrošinot diferencētu pieeju. Ja persona izdarījusi tīšu

kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, Kvalitātes dienesta

izveidota komisija, ņemot vērā Noteikumu Nr. 195 10. punktā

noteiktos kritērijus, lemjot par šīs personas piemērotību

pedagoga amatam. Ja noziegums pēc sava rakstura nav atstājis uz

personu negatīvas sekas un persona īpaši lūdz, tad atsevišķos

izņēmuma gadījumos būtu pieļaujams tas, ka komisija vērtē arī par

tīšu smagu noziegumu sodītas personas atbilstību pedagoga amatam.

Esot jāņem vērā laika posms, kas pagājis pēc nozieguma

izdarīšanas, personas darbības pēc tā izdarīšanas, kā arī tas,

vai persona devusi pozitīvu ieguldījumu izglītības iestādes

attīstībā. Fakts, ka persona pirms pilngadības sasniegšanas

izdarījusi noziegumu, ne vienmēr liecinot par to, ka turpmākajā

dzīvē šī persona nespēs kļūt par labu pedagogu.