1. pants

Saeima 1998. gada 29. oktobrī pieņēma Izglītības

likumu, kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūnijā.

Līdz 2012. gada 30. septembrim šā likuma 50. panta 1. punkts

noteica, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par

tīšu noziegumu un nav reabilitēta.

Satversmes tiesā bija ierosināta lieta Nr. 2012-11-01

"Par Izglītības likuma 50. panta 1. punkta atbilstību

Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam". Ar Satversmes

tiesas 2013. gada 12. februāra lēmumu tiesvedība minētajā lietā

tika izbeigta, jo likumdevējs ar 2012. gada 5. jūlija likumu

"Grozījumi Izglītības likumā" bija novērsis apstākļus,

kuru dēļ pieteikums tika iesniegts Satversmes tiesā. Proti, ar

2012. gada 5. jūlija likumu "Grozījumi Izglītības

likumā", kas stājās spēkā 2012. gada 1. oktobrī, Izglītības

likuma 50. panta 1. punkts tika izteikts jaunā redakcijā,

nosakot, ka par pedagogu nedrīkst strādāt "persona, kas

sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no

sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc

sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Ministru kabineta noteikta

institūcija, izvērtējusi, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm,

ir atļāvusi strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par

tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu. Ministru

kabinets nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai

personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo

interesēm."

Satversmes tiesa ar 2017. gada 24. novembra spriedumu lietā

Nr. 2017-07-01 "Par Izglītības likuma 50. panta 1. punkta,

ciktāl tas liedz personai, kura tikusi sodīta par smagu vai

sevišķi smagu noziegumu, tiesības strādāt par pedagogu,

atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam"

atzina Izglītības likuma 50. panta 1. punktu, ciktāl tas nosaka

absolūtu aizliegumu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu

vai sevišķi smagu noziegumu, strādāt par pedagogu, par

neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)

106. pantam un spēkā neesošu no 2018. gada 1. jūnija.

Pēc minētā Satversmes tiesas sprieduma Izglītības likuma 50.

panta 1. punkts ir grozīts divas reizes - ar 2018. gada 20.

septembra likumu "Grozījumi Izglītības likumā", kurš

stājās spēkā 2018. gada 18. oktobrī, un 2019. gada 30. maija

likumu "Grozījumi Izglītības likumā", kurš stājās spēkā

2019. gada 26. jūnijā, un ar kuru normas teksts ietverts

Izglītības likuma 50. panta pirmās daļas 1. punktā.

Šobrīd spēkā esošajā redakcijā Izglītības likuma 50. panta

pirmās daļas 1. punkts (turpmāk - apstrīdētā norma) noteic, ka

par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīša

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības

dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības

dzēšanas vai noņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests

izvērtējis, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, un atļāvis šai

personai strādāt par pedagogu. Ministru kabinets nosaka kārtību,

kādā izglītības iestādes vadītājs pārliecinās, vai pastāv

ierobežojumi personai strādāt par pedagogu, kā arī kārtību, kādā

tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par pedagogu

nekaitēs izglītojamo interesēm.