2. pants

Pieteikuma iesniedzējs - Juris Ozols (turpmāk

- Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka apstrīdētā norma

neatbilst Satversmes 106. pantā ietvertajām tiesībām brīvi

izvēlēties nodarbošanos.

Pieteikuma iesniedzējs bijis nodarbināts Latgales

Industriālajā tehnikumā kā sporta skolotājs un sporta

organizators, bet Jaunsardzes centrā - kā jaunsargu instruktors,

kura pienākumos ietilpa valsts aizsardzības mācības īstenošana.

Abās minētajās darbavietās Pieteikuma iesniedzējs piedalījies

izglītības programmu īstenošanā, veicot pedagoga darba

pienākumus. Pieteikuma iesniedzējs esot sodīts par tāda tīša

mazāk smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kāds paredzēts

Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā, - par

transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē

konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.

Kriminālprocess pabeigts ar prokurora priekšrakstu par sodu,

Pieteikuma iesniedzējam nosakot naudas sodu, konfiscējot

transportlīdzekli un atņemot autovadītāja apliecību uz pieciem

gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu viņam sodāmība tikšot

dzēsta sešus gadus pēc prokurora priekšraksta par sodu spēkā

stāšanās. Tā kā Pieteikuma iesniedzējam sodāmība par minēto

noziedzīgo nodarījumu vēl nav dzēsta, uz apstrīdētās normas

pamata gan Latgales Industriālajā tehnikumā, gan Jaunsardzes

centrā darba tiesiskās attiecības ar viņu ir izbeigtas.

Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis: bērnu tiesību un

likumisko interešu aizsardzība. Šis ierobežojums nodrošinot to,

lai par pedagogu varētu strādāt tikai tāda persona, kurai

reputācija ir nevainojama. Apstrīdētā norma esot piemērota

leģitīmā mērķa sasniegšanai. Tomēr leģitīmo mērķi tādā pašā

kvalitātē varot sasniegt arī ar citiem, personas pamattiesības

mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka nepieciešams saglabāt

individuālu izvērtējumu par to, vai personai būtu jāatļauj

strādāt par pedagogu. Tomēr viņš iebilst pret to, ka šāds

novērtējums attiecībā uz personu, kas izdarījusi tīšu mazāk smagu

noziegumu, piemēram, ceļu satiksmes pārkāpumu jomā, nevar tikt

veikts tūlīt pēc tam, kad stājies spēkā personu notiesājošs

tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu. Noziedzīgi

nodarījumi cits no cita atšķiroties pēc personas vai sabiedrības

interešu apdraudējuma rakstura un kaitīguma, tādēļ esot svarīgi

atsevišķos gadījumos individuāli izvērtēt to, vai pedagoga

izdarītais noziedzīgais nodarījums būtiski ietekmē viņa personību

un vai tiešām šāds pedagogs var kaitēt izglītojamo interesēm un

drošībai. Šie aspekti būtu jāvērtē kopsakarā ar pedagoga

līdzšinējo reputāciju, kvalifikāciju, izglītību un ieguldījumu

sabiedrības labā. Turklāt tiesību sistēmā - Bērnu tiesību

aizsardzības likuma 72. panta piektajā un sestajā daļā - jau esot

ietverts tiesiskais regulējums, kas pēc individuāla izvērtējuma

ļaujot personām ar sodāmību strādāt bērnu aprūpes, izglītības,

veselības aprūpes un citās iestādēs, kurās uzturas bērni.

Pieteikuma iesniedzējs norāda uz nesamērīgi smagajām

tiesiskajām sekām, kas uz viņu attiecinātas ar apstrīdētajā normā

ietverto ierobežojumu, kura dēļ viņš esot zaudējis gan ienākumu

avotu, gan arī iespēju ar savu darbu sniegt ieguldījumu

sabiedrības veselības, izglītības un patriotisma veicināšanā un

tādējādi kalpot savai valstij. Pieteikuma iesniedzējs uzsver, ka

konkrētais pārkāpums esot vienīgais viņa pieļautais

likumpārkāpums un tam nevajadzētu atstāt neatgriezenisku negatīvu

ietekmi uz viņa karjeru. Vairākus gadus nestrādājot izglītības

iestādē, Pieteikuma iesniedzējs zaudēšot savas profesionālās

iemaņas. Turklāt līdz 2022. gada 24. novembrim par Pieteikuma

iesniedzēja pieļauto pārkāpumu esot bijusi paredzēta vienīgi

administratīvā atbildība. Sabiedrībā ilgstoši pastāvējis uzskats,

ka šis likumpārkāpums nav tik bīstams un kaitīgs, lai par to būtu

paredzama kriminālatbildība. Tādēļ likumdevējam gadījumos, kad

tas kriminalizē noteiktas darbības, būtu jāpārskata arī,

piemēram, apstrīdētā norma, kas ierobežo personas tiesības brīvi

izvēlēties nodarbošanos un darbavietu.

Pieteikuma iesniedzējs norādījis arī uz to, ka viņš noziedzīgo

nodarījumu izdarījis ārpus darba laika, tas neesot bijis vērsts

pret bērnu tiesībām un interesēm un neviena persona neesot

cietusi. Tāpat Pieteikuma iesniedzējs pieteikumam pievienojis

dažādus atzinības rakstus un rekomendācijas par labi paveiktu

pedagoga darbu, kas raksturojot viņa personību. Minētie apstākļi

kopsakarā liecinot par pamattiesību ierobežojuma nesamērīgumu un

nelietderību iepretim sabiedrības interesēm.