10. pants

Pieaicinātā persona - Jaunsardzes centrs -

uzskata, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību

ierobežojums nav samērīgs un tādēļ apstrīdētā norma neatbilst

Satversmes 106. pantam.

Ar apstrīdēto normu tiekot aizsargātas izglītojamo tiesības un

likumiskās intereses, jo tā nodrošinot, lai par pedagogu strādātu

tikai tāda persona, kuras reputācija ir nevainojama. Apstrīdētā

norma esot piemērota minētā mērķa sasniegšanai. Tomēr

pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi līdzvērtīgā kvalitātē

esot iespējams sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem. Piemēram, likumdevējs varētu noteikt konkrētus

noziedzīgus nodarījumus, par kuru izdarīšanu sodīta persona,

kamēr tai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, nevar strādāt par

pedagogu. Savukārt pārējos gadījumos, piemēram, ja ir izdarīts

mazāk smags noziedzīgs nodarījums pret satiksmes drošību, varētu

tikt pieļauta iespēja, ka Ministru kabineta noteikta institūcija

individuāli izvērtē to, vai atļauja strādāt par pedagogu

personai, kura bijusi sodīta par tīšu mazāk smagu noziedzīgu

nodarījumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, nekaitēs

izglītojamo interesēm. Šajā ziņā būtu jāvērtē tas, vai personas

izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc tā būtības var apdraudēt

izglītojamos, kā arī tas, vai noziedzīgais nodarījums ir izdarīts

darba laikā vai ārpus tā. Piemēram, transportlīdzekļa vadīšanai

alkohola reibumā neesot tiešas sasaistes ar pedagoga profesiju,

ja vien šāds pārkāpums nenotiek darba laikā. Tāpat būtu jāvērtē

pedagoga līdzšinējā reputācija, kvalifikācija un ieguldījums

sabiedrības labā. Pedagoga profesija esot ļoti specifiska, un

personai, kurai šī nodarbošanās liegta, gandrīz vai neesot

iespējams atrast citu darbu, kas būtu saistīts ar pedagoga

kvalifikāciju. Neesot pieļaujama tāda situācija, ka personai

papildus tās jau izciestajam sodam tiek liegts strādāt par

pedagogu, lai gan noziedzīgais nodarījums, par kuru persona

sodīta, nav bijis saistīts ar izglītojamo interešu

apdraudējumu.