8. pants

Pieaicinātā persona - Izglītības kvalitātes

valsts dienests - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 106. pantam, un pievienojas Saeimas atbildes rakstā

paustajai argumentācijai.

Amata ierobežojumi personai, kura pilda valstij nozīmīgas

funkcijas, varot būt stingrāki nekā citās jomās strādājošai

personai. Dienests uzsver pedagoga kā reglamentētās profesijas

pārstāvja nozīmi sabiedrībā un norāda, ka pedagogs veic gan

mācību, gan audzināšanas darbu, veidojot nākamo paaudžu

priekšstatus par sabiedrību, valsti un tās vērtībām. Apstrīdētajā

normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma mērķis esot nodrošināt,

lai par pedagogu strādātu tikai tāda persona, kam ir nevainojama

reputācija un kas spēj sekmīgi pildīt pedagoga vispārīgos

pienākumus, tostarp audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus

cilvēkus. Tādējādi tiekot aizsargātas izglītojamo intereses un

veicināta sabiedrības uzticēšanās pedagogam un visai izglītības

sistēmai.

Mācību un audzināšanas procesā neesot pieļaujami

dubultstandarti, proti, neesot pieļaujams tas, ka pedagogs,

īstenojot valsts izglītības standartos un izglītības programmā

noteikto saturu, izvirza izglītojamajiem ar mācībām un

audzināšanu saistītas prasības, tostarp attiecībā uz normatīvo

aktu ievērošanu, bet pats rīkojas pretēji.

Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu

Nr. 414 "Kārtība, kādā tiek izvērtēta personas atbilstība

pedagoga amatam" (turpmāk - Noteikumi Nr. 414) 17. punktā

noteiktajam dienesta izveidotajai komisijai, izvērtējot to, vai

atļauja konkrētai personai strādāt par pedagogu nekaitēs

izglītojamo interesēm, esot jāņem vērā laikposms, kas pagājis

kopš noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, noziedzīgā nodarījuma

veids, raksturs un attiecīgās personas attieksme pret to,

personas darbība laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas

līdz dienai, kad tā iesniegusi iesniegumu, izglītojamo veselības,

drošības, intelektuālās un fiziskās attīstības riski, paredzamā

atļaujas ietekme uz katru izglītības mērķgrupu.

Ja individuāls izvērtējums par personas tiesībām veikt

pedagoga darbu tiktu veikts salīdzinoši īsā laikposmā no brīža,

kad tā izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, būtu grūti spriest

par to, vai persona ir pārdomājusi izdarīto un mainījusi savu

attieksmi pret normatīvā regulējuma pārkāpšanas pieļaujamību.

Tāpat faktiski nebūtu iespējams pilnvērtīgi un pamatoti spriest

par personas darbību laikposmā pēc noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas un līdz ar to nebūtu iespējams pilnvērtīgi un

pamatoti izvērtēt izglītojamo drošības, intelektuālās un fiziskās

attīstības riskus, kā arī paredzamo ietekmi uz katru izglītības

mērķgrupu.

Neesot iespējams piekrist Pieteikuma iesniedzēja uzskatam, ka

tīša mazāk smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšana pret satiksmes

drošību būtu mazāk nozīmīga, mazāk bīstama vai mazākā mērā

apdraudētu sabiedrības locekļus nekā, piemēram, noziedzīgs

nodarījums pret īpašumu vai noziedzīgs nodarījums

tautsaimniecībā. Likumdevējs, pieņemot Krimināllikumu, jau esot

izveidojis noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju, un līdz ar to

nebūtu nedz pamatoti, nedz arī lietderīgi apstrīdētajā normā

diferencēt iespēju individuālo personas izvērtējumu attiecībā uz

tās atbilstību pedagoga amatam veikt agrāk atkarībā no nodarījuma

kvalifikācijas.