14. pants
(sk. Satversmes tiesas 2002. gada

22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03

3. punktu).

Tādējādi, ja, interpretējot kādu

starptautisko tiesību normu, secināms, ka Satversme garantē

plašāku attiecīgās pamattiesības aizsardzību, nav pieļaujams

aprobežoties vienīgi ar starptautiskajos cilvēktiesību aktos

ietvertās normas piemērošanu un nepieciešams piemērot Satversmes

normu.

11. ECK 14. pants

noteic, ka "konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana ir

nodrošināma bez jebkādas diskriminācijas, neatkarīgi no dzimuma,

rases, ādas krāsas, valodas, ticības, politiskajiem vai citiem

uzskatiem, valstiskās vai sociālās izcelsmes, piederības pie

kādas nacionālās minoritātes, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai

jebkura cita stāvokļa".

Interpretējot minēto pantu, ECT ir

secinājusi:

"Kas attiecas uz 14. pantā

noteikto garantiju apjomu, tiesa atgādina, ka atbilstoši tās

judikatūrai atšķirīgu attieksmi var uzskatīt par diskriminējošu

tad, ja "tai nav objektīva un saprātīga pamatojuma", nav

"leģitīma mērķa" vai arī nav ievērots "samērīgums starp

izmantotajiem līdzekļiem un mērķi, ko nepieciešams sasniegt".

Turklāt līgumslēdzējām valstīm ir piešķirta zināma rīcības

brīvība, izvērtējot, vai un kādā apjomā atšķirības, kas

konstatējamas līdzīgās situācijās, attaisno dažādu attieksmi"

(Larkos v. Cyprus [GC], no. 29515/95, para. 29, ECHR

1999-I).

12. Satversmes