112. pants
citastarp noteic ikvienas personas tiesības uz

izglītību. Lai gan šajā pantā, atšķirībā, piemēram, no Vācijas

Federatīvās Republikas Pamatlikuma 7. panta, netiek

paredzēta iespēja iegūt izglītību privātajās izglītības iestādēs,

minētā Satversmes panta pirmais teikums tomēr to arī neliedz.

Izglītības iegūšanu šajās iestādēs Latvijā regulē Izglītības

likums. Tomēr no Satversmes 112. panta izriet valsts

pienākums kontrolēt, lai privātajās mācību iestādēs iegūstamā

izglītība būtu līdzvērtīga tai izglītībai, kādu nodrošina valsts

skolas. Turklāt atbilstoši likuma "Par pašvaldībām"

15. panta pirmās daļas 4. punktam gādāt par iedzīvotāju

izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana

pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā;

pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību

un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība

ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības

atbalsta iestādēm u.c.) - tā ir pašvaldības autonomā

funkcija.

13. Lai izvērtētu

apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. pantam,

jānoskaidro:

a) vai valoda ir pieskaitāma pie

minētā panta saturu veidojošajiem kritērijiem;

b) vai valsts finansējuma

piešķiršana tikai tām privātajām izglītības iestādēm, kuras

īsteno akreditētu pamatizglītības un vispārējās izglītības mācību

programmu apguvi valsts valodā, ir attaisnojama.

14. Atklājot

Satversmes 91. panta otrā teikuma saturu un noskaidrojot,

vai šāds kritērijs pastāv, kā jau iepriekš tika norādīts, jāvadās

no starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos, kā arī citu valstu

konstitūcijās noteiktā.

Tā Vispārējās cilvēktiesību

deklarācijas 2. panta pirmā daļa, ECK 14. pants,

Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām

2. panta pirmā daļa un 26. pants, Starptautiskā pakta

par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 2. panta

otrā daļa, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk -

ANO) 1960. gada 14. decembra Konvencijas pret

diskrimināciju izglītībā 1. panta pirmā daļa noteic, ka

diskriminācija uz valodas pamata nav pieļaujama.

Arī, piemēram, Igaunijas

Republikas konstitūcijas 12. pants, Itālijas Republikas

konstitūcijas 3. pants, Krievijas Federācijas konstitūcijas