3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

96. pantam.

Pēc Saeimas ieskata, apstrīdētās normas izvērtējuma robežas

izskatāmajā lietā sniedzoties tiktāl, ciktāl apstrīdētā norma

noteic, ka informācija par personai reģistrētajiem pārkāpumu

uzskaites punktiem ir vispārpieejama informācija.

Apstrīdētā norma neesot izprotama ārpus tās piemērošanas

prakses un tiesību sistēmas, kurā tā funkcionē. Atbilstoši

apstrīdētajai normai jebkura persona varot iegūt informāciju par

citai personai piemērotajiem aktuālajiem pārkāpumu uzskaites

punktiem, šo informāciju vai nu izprasot tieši no Direkcijas, vai

arī saņemot Atkalizmantošanas komersantu nodrošinātos

pakalpojumus. Lai iegūtu informāciju par citai personai

piemērotajiem aktuālajiem pārkāpumu uzskaites punktiem,

pieprasītājam esot jāzina precīza šo personu identificējoša

informācija - attiecīgā indivīda personas kods. Personas kods par

priekšnoteikumu informācijas saņemšanai izraudzīts tādēļ, ka tas

atšķirībā no personas vārda un uzvārda esot unikāls

identifikators. Praksē informācija par pārkāpumu uzskaites

punktiem, līdzīgi kā, piemēram, uzturlīdzekļu parādnieku datu

publiskošanas gadījumos, netiekot automātiski padarīta pieejama

visai sabiedrībai.

Apstrīdētā norma esot cieši saistīta ar pārkāpumu uzskaites

punktu sistēmas ieviešanu Latvijā. Pārkāpumu uzskaites punktu

sistēmas ieviešana tikusi plānota kā viens no ceļu satiksmes

drošības uzlabošanas pasākumiem. Minētajai sistēmai esot

izvirzīti divi būtiski uzdevumi - identificēt ceļu satiksmes

noteikumus sistemātiski un ļaunprātīgi pārkāpjošus

transportlīdzekļu vadītājus un preventīvi ietekmēt ceļu satiksmes

dalībnieku uzvedību. Pēc pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas

ieviešanas esot secināts, ka iepriekš minētos uzdevumus nav

iespējams pilnīgi un efektīvi paveikt, ja informācija par

sistēmiski un ļaunprātīgi ceļu satiksmes noteikumus pārkāpjošiem

transportlīdzekļu vadītājiem nav vispārpieejama. Likumdevējs,

nosakot minētajai informācijai vispārpieejamas informācijas

statusu, esot nodrošinājis citām personām Satversmes 100. pantā

paredzētās tiesības uz informācijas pieejamību un vienlaikus arī

virsmērķa - citu personu tiesību aizsardzība un sabiedrības

drošība - sasniegšanu.

Pārkāpumu uzskaites punkti nevarot tikt atzīti par datiem,

kuri attiecas uz sodāmību administratīvo pārkāpumu lietās,

Regulas 2016/679 10. panta izpratnē. Pārkāpumu uzskaites punkti

neesot administratīvā soda veids. Latvijā līdzās

transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistram, kurā tiek

reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti, pastāvot sodu reģistrs,

kurā tiek veikta vienota uzskaite par noziedzīgus nodarījumus un

administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu

šādu nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu. Ceļu

satiksmes likuma 43.1 panta pirmajā daļā esot skaidri

noteikts, ka transportlīdzekļu vadītāju izdarītie administratīvie

pārkāpumi tiek reģistrēti sodu reģistrā, bet pārkāpumu uzskaites

punkti - transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

Pat tad, ja Regulas 2016/679 10. pants būtu piemērojams

attiecībā uz pārkāpumu uzskaites punktiem, Direkcijas veiktā

pārkāpumu uzskaites punktu apstrāde pilnībā atbilstot attiecīgās

normas prasībām. Direkcija, uzturot transportlīdzekļu un to

vadītāju valsts reģistru, darbojoties publisko tiesību jomā un

realizējot publiskas varas uzdevumus, kas tai noteikti Ceļu

satiksmes likuma 4. panta piektajā daļā. Apstrādāt informāciju

par pārkāpumu uzskaites punktiem atļaujot Latvijas tiesību akti,

konkrētāk - Ceļu satiksmes likums, Ministru kabineta 2004. gada

21. jūnija noteikumi Nr. 551 "Pārkāpumu uzskaites punktu

sistēmas piemērošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr.

551), kā arī Ministru kabineta 2014. gada 25. novembra noteikumi

Nr. 725 "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un

traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā esošās

informācijas pieprasīšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr.

725). Minētās informācijas apstrāde esot pamatota ar Regulas

2016/679 6. panta pirmās daļas "c" un "e"

apakšpunktu. Turklāt piemērojamie tiesību akti paredzot

atbilstošas datu subjektu tiesību un brīvību garantijas.