4. pants

Pieaicinātā persona - Datu valsts inspekcija

-, kas atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma 3. panta

pirmajai daļai ir uzraudzības iestāde Regulas 2016/679 izpratnē,

norāda, ka uz apstrīdētās normas pamata īstenotās datu apstrādes

nozīmīgums un mērķis šobrīd neesot skaidri nosakāms. Tādējādi,

iespējams, iztrūkstot apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību

ierobežojuma leģitīmais mērķis un samērīgums.

Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, visupirms

būtu vērtējama jēdziena "pārkāpumu uzskaites punkti"

tiesiskā daba un ietekme. Pārkāpumu uzskaites punktu

reģistrācijas mērķis esot uzskaitīt administratīvos pārkāpumus

ceļu satiksmē, lai atkarībā no to skaita varētu piemērot

transportlīdzekļu vadītājiem papildu ietekmēšanas līdzekļus. Līdz

ar to rodoties noteiktas tiesiskas sekas konkrētajiem

transportlīdzekļu vadītājiem. Piemēram, sakrājot astoņus

pārkāpumu uzskaites punktus, transportlīdzekļu vadītāji saņemot

rakstveida aicinājumu noteiktā termiņā apmeklēt apmācības kursus

par ceļu satiksmes drošības jautājumiem un drošas

transportlīdzekļu vadīšanas jautājumiem vai arī braukšanas

uzvedības korekcijas grupu nodarbības. Savukārt pēc 10 vai 16

pārkāpumu uzskaites punktu sakrāšanas transportlīdzekļu

vadītājiem atkarībā no transportlīdzekļa vadīšanas stāža tiekot

piemērots transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas

aizliegums. Tādējādi likumdevējs esot pieļāvis, ka līdzās

saukšanai pie administratīvās atbildības tiek veidota arī

pārkāpumu uzskaites punktu sistēma.

Pārkāpumu uzskaites punkti esot transportlīdzekļu un to

vadītāju valsts reģistrā iekļautā informācija par

transportlīdzekļu vadītājiem. Tie esot atzīstami arī par personas

datiem Regulas 2016/679 izpratnē, jo tie attiecoties uz

identificētu fizisko personu. Personas dati esot privātās dzīves

sastāvdaļa.

Ievērojot pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas tiesisko nozīmi

ietekmēšanas līdzekļu un par pārkāpumiem ceļu satiksmē paredzēto

naudas sodu piemērošanā, pārkāpumu uzskaites punkti, iespējams,

esot uzskatāmi par tādiem datiem, kas raksturo noteikto

administratīvo atbildību ar soda raksturu, proti, par tādiem

datiem, kuri attiecas uz personas atbildību un sodāmību

administratīvo pārkāpumu lietās.

Personas dati, kuri satur informāciju gan par privāto dzīvi,

gan par administratīvo atbildību (ar sodāmības raksturu), esot

īpaši aizsargājami, un tas atspoguļojoties Satversmes 96. pantā

un Regulā 2016/679. Ja jau apstrīdētajā normā paredzēts, ka

informācija par likumā noteiktajā termiņā personas neapmaksātiem

sodiem, kas piemēroti par pārkāpumiem ceļu satiksmē, ir

vispārpieejama informācija, tad attiecīgajam pamattiesību

ierobežojumam neapšaubāmi vajagot būt vērstam uz leģitīma mērķa

sasniegšanu atbilstoši samērīguma principam.

Pēc Datu valsts inspekcijas ieskata, Saeimas atbildes rakstā

ietvertā norāde uz apstrīdētās normas preventīvo raksturu un

statistiku, kas atspoguļojot pozitīvas tendences, proti, ceļu

satiksmes negadījumu skaita samazinājumu, neapliecina to, vai

ceļu satiksmes negadījumu skaita samazinājums ir saistīts ar

pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ieviešanu kā tādu vai arī to,

ka informācijai par transportlīdzekļu vadītājiem reģistrētajiem

pārkāpumu uzskaites punktiem ir vispārpieejamas informācijas

statuss.