12. pants

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši

Satversmes 68. panta nosacījumiem līdz ar Latvijas pievienošanos

Eiropas Savienībai Eiropas Savienības tiesības ir kļuvušas par

neatņemamu Latvijas tiesību sistēmas sastāvdaļu. Līguma par

Eiropas Savienības darbību 288. panta trešā daļa noteic, ka

direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek

saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu

iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Attiecīgi

likumdevējam, pieņemot tādas tiesību normas, ar kurām nacionālajā

tiesību sistēmā tiek ieviestas Eiropas Savienības direktīvu

prasības, ir jāievēro vispārējie tiesību principi un citas

Satversmes normas, kā arī Eiropas Savienības tiesību principi

(sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada 6. jūnija sprieduma

lietā Nr. 2017-21-01 16. punktu).

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka nodokļa maksāšanas

pienākums personai vienmēr nozīmē Satversmes 105. pantā ietverto

tiesību uz īpašumu ierobežojumu (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 5.

punktu). Savukārt, vērtējot to, vai ar lietā apstrīdēto normu

noteiktais pamattiesību ierobežojums atbilst Satversmei,

Satversmes tiesa noskaidro arī to, vai likumdevējs, to pieņemot,

ir ievērojis Eiropas Savienības tiesības (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2019. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr.

2018-15-01 11.2., 13.2. un 18.-20.3. punktu).

Apstrīdētā norma paredz, ka par pakalpojumu sniegšanu

Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē uzskata arī lietu

nomu. Šajā tiesību normā lietotais jēdziens "lietu

noma" aptver nekustamā īpašuma iznomāšanu. Proti, arī

nekustamā īpašuma iznomāšana ir pakalpojums, kas apliekams ar

pievienotās vērtības nodokli. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad

zeme tiek iznomāta, pastāvot piespiedu nomas attiecībām (sal.

sk. Augstākās tiesas 2020. gada 26. marta sprieduma lietā Nr.

SKA-14/2020 10. punktu). Pievienotās vērtības nodokļa likums

līdz ar apstrīdēto normu tika pieņemts, ieviešot citstarp

Direktīvas 2006/112/EK prasības.

Līdz ar to Satversmes tiesai, sākot izskatīt lietu Nr.

2020-24-01 pēc būtības, nepieciešams vērtēt arī to, vai

likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, ir ievērojis Direktīvas

2006/112/EK prasības. Proti, vai atbilstoši minētajam Eiropas

Savienības tiesību aktam likumdevējs bija tiesīgs pieņemt tādu

regulējumu, atbilstoši kuram zemes iznomāšana piespiedu nomas

gadījumos ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.