Par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2020-24-01

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Tādējādi izskatāmajā lietā, interpretējot Direktīvu

2006/112/EK, varētu tikt izdarīti atšķirīgi secinājumi:

1) likumdevējs, īstenojot savu rīcības brīvību noteikt, par

kuriem iznomāšanas vai izīrēšanas darījumiem pievienotās vērtības

nodoklis tomēr ir jāmaksā, bija tiesīgs pieņemt tādu tiesisko

regulējumu, atbilstoši kuram zemes iznomāšana piespiedu nomas

gadījumos ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli;

2) ievērojot to, ka nomas attiecībām starp zemes īpašnieku un

ēkas īpašnieku ir piespiedu raksturs, kā arī to, ka šādas

tiesiskās attiecības rodas uz likuma pamata un zemes iznomāšana

pēc būtības ir izteikti pasīva darbība, zemes iznomāšana

piespiedu nomas gadījumos ir atbrīvojama no pievienotās vērtības

nodokļa;

3) atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa neitralitātes

principam likumdevējs nebija tiesīgs zemes iznomāšanu piespiedu

nomas gadījumos atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa, ja

visos citos gadījumos zemes iznomāšana tiek aplikta ar

pievienotās vērtības nodokli.

Kaut arī Eiropas Savienības Tiesa ir vairākkārt interpretējusi

Direktīvas 2006/112/EK 135. pantu, tostarp saistībā ar nekustamā

īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu, līdz šim šā panta

interpretācija nav sniegta attiecībā uz zemes iznomāšanu

piespiedu nomas gadījumos. Turklāt, kā izriet no šajā lēmumā

iepriekš aplūkotās Eiropas Savienības Tiesas judikatūras,

Direktīvas 2006/112/EK 135. panta interpretācijas un piemērošanas

pareizība izskatāmajā tiesiskajā un faktiskajā jautājumā nav tik

acīmredzama, ka neatstātu vietu nekādām saprātīgām šaubām par to,

vai likumdevējs bija tiesīgs pieņemt tādu tiesisko regulējumu,

atbilstoši kuram zemes iznomāšana piespiedu nomas gadījumos ir

apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka lietā Nr. 2020-24-01

pastāv tādi apstākļi, kuru dēļ pieņemams lēmums par jautājumu

uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma

pieņemšanai.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

26. panta pirmo daļu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 267.

pantu, kā arī Satversmes tiesas 2017. gada 28. februāra lēmumu

"Par kārtību, kādā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu

Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma

pieņemšanai", Satversmes tiesa

nolēma: