12. pants

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, noskaidrojot

nacionālo tiesību normu saturu un piemērojot tās, ir jāņem vērā

demokrātiju stiprinošās Eiropas Savienības tiesību normas un

Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā nostiprinātā to

interpretācija (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada

11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 23.1. punktu).

Apstrīdētās normas ir daļa no procesa par noziedzīgi iegūtu

mantu tiesiskā regulējuma. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

procesā par noziedzīgi iegūtu mantu uz ar mantu saistītajām

personām ir attiecināmas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā

ietvertās tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas (sal. sk.

Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr.

2016-13-01 10. punktu). Taisnīga tiesa kā pienācīgs,

tiesiskai valstij atbilstošs tiesas process aptver vairākus

elementus - savstarpēji saistītas tiesības. Tajā ietilpst,

piemēram, pušu līdzvērtīgu iespēju princips un tiesības tikt

uzklausītam (sal. sk. Satversmes tiesas 2003. gada 27. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2003-03-01 secinājumu daļas 6. punktu un

2018. gada 14. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-23-01 12.

punktu). Demokrātiskā tiesiskā valstī arī sevišķajā

kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir jānodrošina pušu

līdzvērtīgu iespēju principa ievērošana, kas citstarp ir saistīta

ar personas tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu

mantu lietas materiāliem (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23.

maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 14.1. punktu).

Satversmes tiesa ir atzinusi: lai nodrošinātu kriminālprocesa

mērķi, procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir jānodrošina

izmeklēšanas noslēpuma aizsardzība. Tas nepieciešams, lai

neapdraudētu kriminālprocesa norisi un nodrošinātu citām personām

efektīvu pamattiesību īstenošanu (sk. Satversmes tiesas 2017.

gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 14.2.

punktu).

Lai lietā Nr. 2022‑01‑01 noskaidrotu, vai apstrīdētās normas

atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, Satversmes tiesai

ir jāpārbauda, vai tās nodrošināja taisnīgu līdzsvaru starp pušu

līdzvērtīgu iespēju principu un izmeklēšanas noslēpuma

aizsardzību. Proti, Satversmes tiesai jāizvērtē, vai likumdevējs

bija tiesīgs pieņemt tādu tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram

procesa virzītājs var pieņemt lēmumu, ar kuru ar mantu

saistītajai personai tiek liegts iepazīties ar atsevišķiem

procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, un kurš

nosaka tiesas pilnvaras pārskatīt šāda lēmuma pamatotību. Ņemot

vērā to, ka apstrīdētās normas ir daļa no procesa par noziedzīgi

iegūtas mantas konfiskāciju tiesiskā regulējuma, šajā izvērtējumā

nozīme ir Hartas 47. pantam, kā arī Direktīvai 2014/42 un

Pamatlēmumam 2005/212, kuru nolūks ir nodrošināt, lai visās

dalībvalstīs būtu efektīvi likumi, kas reglamentē noziedzīgi

iegūtu līdzekļu konfiskāciju.