1. pants

Uzdot Eiropas Savienības Tiesai

šādus jautājumus:

1.1. Vai tāds valsts tiesiskais

regulējums, saskaņā ar kuru valsts tiesa lemj par noziedzīgi

iegūtu līdzekļu konfiskāciju atsevišķā procesā par noziedzīgi

iegūtu mantu, kas izdalīts no pamata kriminālprocesa pirms

noziedzīga nodarījuma konstatēšanas un personas atzīšanas par

vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet kas paredz

konfiskāciju arī uz to materiālu pamata, kuri izdalīti no

krimināllietas materiāliem, ietilpst Direktīvas 2014/42, īpaši

tās 4. panta, un Pamatlēmuma 2005/212, īpaši tā

2. panta, piemērošanas jomā?

1.2. Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša,

vai par "konfiskācijas rīkojumu" Direktīvas

2014/42, īpaši tās 8. panta 6. punkta otrā teikuma,

izpratnē ir jāuzskata ne tikai tāds tiesas lēmums, ar kuru manta

ir atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta, bet arī tāds

tiesas lēmums, ar kuru izbeigts process par noziedzīgi iegūtu

mantu?

1.3. Ja atbilde uz otro

jautājumu ir noraidoša, vai tiesiskais regulējums, kas neparedz

ar mantu saistītajai personai tiesības pārsūdzēt konfiskācijas

rīkojumu, ir saderīgs ar Hartas 47. pantu un

Direktīvas 2014/42 8. panta 6. punkta otro

teikumu?

1.4. Vai Eiropas Savienības

tiesību pārākuma princips ir interpretējams tādējādi, ka ar šo

principu ir pretrunā tas, ka dalībvalsts konstitucionālā tiesa,

kura izskata konstitucionālo sūdzību par valsts tiesisko

regulējumu, kas izrādās nesaderīgs ar Eiropas Savienības

tiesībām, nolemj, ka ir piemērojams tiesiskās drošības princips

un šā tiesiskā regulējuma tiesiskās sekas tiek saglabātas uz

laiku līdz brīdim, kuru konstitucionālā tiesa nolēmumā būs

noteikusi kā brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku?