1. pants

Uzdot Eiropas Savienības Tiesai šādus

jautājumus:

1.1. Vai tāds valsts tiesiskais

regulējums, saskaņā ar kuru valsts tiesa lemj par noziedzīgi

iegūtu līdzekļu konfiskāciju atsevišķā procesā par noziedzīgi

iegūtu mantu, kas izdalīts no pamata kriminālprocesa pirms

noziedzīga nodarījuma konstatēšanas un personas atzīšanas par

vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet kas paredz

konfiskāciju arī uz to materiālu pamata, kuri izdalīti no

krimināllietas materiāliem, ietilpst Direktīvas 2014/42, īpaši

tās 4. panta, un Pamatlēmuma 2005/212, īpaši tā

2. panta, piemērošanas jomā?

1.2. Ja atbilde uz pirmo jautājumu

ir apstiprinoša, vai tāds valsts tiesiskais regulējums attiecībā

uz mantas noziedzīgas izcelsmes pierādīšanu procesā par

noziedzīgi iegūtu mantu, kāds noteikts apstrīdētajās normās, ir

uzskatāms par saderīgu ar Hartas 47. un 48. pantā un

Direktīvas 2014/42 8. panta 1. punktā ietvertajām

personas tiesībām uz taisnīgu tiesu?

1.3. Vai Eiropas Savienības tiesību

pārākuma princips ir interpretējams tādējādi, ka ar šo principu

ir pretrunā tas, ka dalībvalsts konstitucionālā tiesa, kura

izskata konstitucionālo sūdzību par valsts tiesisko regulējumu,

kas izrādās nesaderīgs ar Eiropas Savienības tiesībām, nolemj, ka

ir piemērojams tiesiskās drošības princips un šā tiesiskā

regulējuma tiesiskās sekas tā spēkā esības laikā tiek

saglabātas?