7. pants

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētajā

normā noteiktā solidaritātes iemaksas atlaide atbilst visām

valsts atbalsta pazīmēm, tomēr šis plānotais pasākums nav

paziņots Eiropas Komisijai un nav ar to saskaņots, kā prasa

Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta

3. punkts.

Valsts atbalsta vai atbalsta shēmas atbilstības iekšējam

tirgum izvērtēšana ir ekskluzīvā Eiropas Komisijas kompetencē

(sk. Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada

27. janvāra sprieduma lietā C-179/20 "Fondul

Proprietatea" 83. punktu). No Eiropas Savienības

Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka atbalsta pasākums, kas

īstenots, neievērojot no Līguma par Eiropas Savienības darbību

108. panta 3. punkta izrietošos pienākumus, ir

nelikumīgs (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2024. gada

11. janvāra sprieduma lietā C-220/23 "Prezes Urzędu

Regulacji Energetyki" 29. punktu). Tādējādi tas, ka

plānotais pasākums nav atbilstošā procedūrā saskaņots atbilstoši

Eiropas Savienības tiesībām, izskatāmajā lietā varētu būt pamats

secinājumam, ka apstrīdētajā normā paredzētā vienādā attieksme

nav noteikta ar normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā

pieņemtu tiesību normu.

Vērtējot to, vai apstrīdētajā normā paredzētais pasākums ir

uzskatāms par valsts atbalstu un vai Saeimai bija no Eiropas

Savienības tiesībām izrietošs pienākums par to paziņot Eiropas

Komisijai, nozīme ir piešķirama Līguma par Eiropas Savienības

darbību 107. panta 1. punkta interpretācijai. Proti, ir

jānoskaidro, vai Solidaritātes iemaksas likumā paredzētā atlaide

tām kredītiestādēm, kuras līdz apstrīdētās normas pieņemšanai

nebija kāpinājušas kreditēšanas tempus, piešķir selektīvu

priekšrocību, kas kropļo vai draud izkropļot konkurenci

(sk. Eiropas Savienības Tiesas 2025. gada

29. aprīļa sprieduma lietā C-453/23 "Prezydent Miasta

Mielca" 50. un 54.-56. punktu).

Līdz ar to izskatāmajā lietā, vērtējot apstrīdētās normas

atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta

1. punktam, selektivitāte ir galvenais jautājums.