Par Jūrmalas domes 2024. gada 25. janvāra saistošo noteikumu Nr. 2 "Par Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 2411., 2412. un 2413. punkta, kā arī grafiskās daļas, kas noteic zemes vienību ar kadastra apzīmējumiem 13 000 030 601, 13 000 075 408, 13 000 075 912, 13 000 112 702, 13 000 123 101 funkcionālā zonējuma maiņu uz savrupmāju apbūves teritoriju, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pašvaldības teritorijas plānojumam jābūt

izstrādātam, kā arī apstiprinātam normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā. Teritorijas plānošanas procesam jāatbilst tiesību

normām, tostarp no Satversmes 115. panta izrietošajiem principiem

attiecībā uz sabiedrības uzklausīšanu un ietekmes uz vidi

novērtējuma procedūru (sal. sk. Satversmes tiesas 2017.

gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-24-03 9. punktu).

Vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 115. pantam,

Satversmes tiesai jāpārbauda gan teritorijas plānošanas procesa

atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām formālajām prasībām,

gan arī tas, vai process pēc būtības atbildis tiesību normām.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka, pieņemot apstrīdētās

normas, tā nav pienācīgi uzklausīta, kā arī nav pienācīgi

novērtēta apstrīdēto normu ietekme uz vidi. Savukārt Jūrmalas

dome norāda, ka ikviens Pieteikuma iesniedzējas arguments tika

rūpīgi izvērtēts, un uzskata, ka teritorijas plānošanas procesā

būtiski pārkāpumi nav pieļauti. Pēc VARAM ieskata, Jūrmalas dome

ir ievērojusi normatīvajos aktos noteiktās prasības par

institūciju un sabiedrības iesaisti, kā arī vērtējusi to

izteiktos viedokļus. Teritorijas plānojuma grozījumi tikuši

pieņemti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Gan sabiedrības uzklausīšana, gan ietekmes uz vidi novērtējums

veicams stratēģiskā novērtējuma procedūras ietvaros. Stratēģiskā

novērtējuma mērķis ir jau teritorijas plānojuma izstrādes laikā

apzināt tā iespējamo ietekmi uz vidi un ņemt vērā šo ietekmi,

izstrādājot plānojumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2017.

gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-24-03 11.

punktu).

Stratēģiskais novērtējums ir likumā "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" noteikta procedūra, kas ietver plānošanas

dokumenta ietekmes uz vidi novērtēšanu, vides pārskata

sagatavošanu, apspriešanu, sabiedrības iesaistīšanu vides

pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšanu, vides pārskata un

tā apspriešanas rezultātu ņemšanu vērā plānošanas dokumenta

sagatavošanā un izmantošanu lēmumu pieņemšanai, kā arī

informācijas sniegšanu par pieņemto lēmumu. Izstrādājot

teritorijas plānojumu, pašvaldībai visu minēto stratēģiskā

novērtējuma procedūras darbību veikšana jāatspoguļo vides

pārskatā (sk. likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" 1. panta 6. un 7. punktu).

Stratēģiskā novērtējuma procedūru, tostarp sabiedrības

uzklausīšanu, kā arī vides pārskata saturu reglamentē Ministru

kabineta 2004. gada 23. marta noteikumi Nr. 157 "Kārtība,

kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"

(turpmāk - Stratēģiskā novērtējuma noteikumi).

Tādējādi Satversmes tiesa vērtēs, vai Teritorijas plānojuma

grozījumu stratēģiskā novērtējuma procedūra, tostarp sabiedrības

uzklausīšana, notikusi, ievērojot tiesību normās noteiktās

prasības.