14. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi. Saskaņā ar šā

likuma 31. panta 11. punktu Satversmes tiesa var spriedumā

norādīt citu brīdi, ar kuru apstrīdētā tiesību norma, kas atzīta

par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, zaudē

spēku.

Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdētās

normas par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža, tas ir, no

2024. gada 6. februāra. Tādējādi Satversmes tiesai ir jāapsver,

ar kuru brīdi šīs normas atzīstamas par spēkā neesošām.

Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka tai iespēju

robežās jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no

brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu pieteikuma

iesniedzējiem vai citām personām Satversmē ietverto pamattiesību

aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai

sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023‑01‑03 26.3. punktu).

Apstrīdētās normas ir pretrunā ar Satversmes 115. pantā

ietvertajām ikvienas personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Tās

skar ne tikai Jūrmalas iedzīvotāju tiesības, bet arī sabiedrību

kopumā. Satversmes tiesas uzdevums ir pēc iespējas mazināt

sabiedrības tiesību aizskārumu un novērst iespēju, ka apstrīdēto

normu piemērošanas rezultātā varētu rasties neatgriezeniskas

sekas. Tāpēc apstrīdētās normas atzīstamas par spēkā neesošām no

to spēkā stāšanās brīža, proti, no 2024. gada 6. februāra.

Ja tas ir iespējams un nepieciešams, Satversmes tiesa

sprieduma nolēmumu daļā var atzīt, ka juridisku spēku atgūst

tiesību normas, kas grozītas ar tādu apstrīdēto aktu, kuru

Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska

spēka tiesību normām (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023‑01‑03 26.3. punktu). Jāņem

vērā arī viens no teritorijas plānošanas principiem - pēctecības

princips -, kas pašvaldības teritorijas plānojumu ļauj atcelt,

tikai nodrošinot to, ka attiecīgajā teritorijā ir spēkā kāds cits

teritorijas plānojums. Tādējādi Satversmes tiesa sava sprieduma

nolēmumu daļā var atzīt, ka juridisku spēku atgūst plānojums, kas

aizstāts ar apstrīdēto plānojumu, kuru Satversmes tiesa atzinusi

par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normām

(sal. sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 28. punktu).

Līdz ar to atzīstams, ka attiecībā uz strīdus zemes vienībām

ir spēkā ar Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta

saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas

teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"

apstiprinātā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu

grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu

normas redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024. gada 5.

februārim.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: