13. pants

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētās

normas neatbilst ilgtspējas, piesardzības un izvērtēšanas

principiem, jo nav pamatotas ar ekonomiskiem apsvērumiem, kā arī

pilnvērtīgu eksperta izvērtējumu par iespējamo kaitējumu videi.

Pašvaldība nav pamatojusi, kāpēc minētos mērķus nav iespējams

sasniegt tādā veidā, kas vides stāvokli ietekmētu mazāk. Turklāt

pašvaldība, pieņemot apstrīdētās normas, nesasniedz Attīstības

stratēģijā noteiktos vides aizsardzības mērķus.

Savukārt, pēc Jūrmalas domes ieskata, ekonomiskie un sociālie

mērķi izriet no Attīstības stratēģijas un precīzs sabiedrības

ieguvums tiks noskaidrots detālplānojuma izstrādes gaitā. Strīdus

zemes vienību apbūve veicinās to ilgtspējīgu izmantošanu un

uzlabos to stāvokli. Attīstības stratēģijā nostiprinātais

kvalitatīvas vides standarts ir ievērots.

13.1. Lai sekmētu valsts ilgtspēju, ir izveidota

attīstības plānošanas sistēma, kuras ietvaros tiek izstrādāti

dažādi attīstības plānošanas dokumenti, tostarp teritorijas

plānošanas dokumenti. Viens no teritorijas plānošanas mērķiem

saskaņā ar ilgtspējas principu ir saglabāt un veidot kvalitatīvu

vidi esošajām un nākamajām paaudzēm. Viens no teritorijas

plānošanas dokumentiem, ar kura palīdzību ilgtspējas princips

tiek īstenots, ir vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības

stratēģija. Tajā nosaka pašvaldības ilgtermiņa attīstības

stratēģiskos mērķus, attīstības prioritātes un telpiskās

attīstības perspektīvu. Savukārt teritorijas plānojumam jābūt

izstrādātam atbilstoši ilgtspējīgas attīstības stratēģijai

(sk. Attīstības plānošanas sistēmas likuma 6. panta

pirmo daļu un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta

2. punktu, 3. panta 1. punktu, 21. panta pirmo daļu un 23. panta

pirmo daļu).

Attīstības stratēģijā ir izvirzīti šādi uzdevumi:

nesadrumstalot lielos mežu masīvus un veidot tajos dabas

aizsardzībai un saudzēšanai pielāgotus dabas parkus, saglabājot

kāpu ekosistēmu. Tāpat ir noteikts mērķis aizsargāt dabas

vērtības un Jūrmalas kūrortvidi, ļaujot ikvienam pilsētā baudīt

dabas tuvumu. Dabas teritorijām jābūt pieejamām, to

infrastruktūrai jābūt veidotai tā, lai šīs teritorijas būtu

pieejamas un izmantojamas visām iedzīvotāju grupām un pilsētas

viesiem (sk. Attīstības stratēģijas 29. un 62. lpp. Pieejama:

dokumenti.jurmala.lv).

No Vides pārskata nav secināms, kā apstrīdētajās normās

paredzētā plānotā strīdus zemes vienību izmantošana ietekmētu

stratēģisko mērķu - dabas aizsardzība un kāpu ekosistēmas

saglabāšana - sasniegšanu. Strīdus zemes vienības ir daļa no

lielākas pilsētas meža teritorijas, taču no Vides pārskata

neizriet, ka tajā būtu vērtēta strīdus zemes vienību apbūves

ietekme uz tām piegulošo meža teritoriju un pilsētas ainavu.

Tāpat no Vides pārskata neizriet, ka tā izstrādes procesā būtu

apsvērts tāds iespējamais risks, ka labumu no strīdus zemes

vienību apbūves gūtu tikai atsevišķas personas, bet pārējai

sabiedrībai pieeja šīm teritorijām tiktu ierobežota. Proti, nevar

secināt, ka Vides pārskatā strīdus zemes vienību apbūve būtu

saskaņota ar Attīstības stratēģijā noteiktajiem stratēģiskajiem

vides aizsardzības mērķiem un attīstības prioritātēm.

13.2. Ilgtspējīgs risinājums ir rodams, ievērojot

piesardzības un izvērtēšanas principus.

No izvērtēšanas principa izriet, ka pirms tādas darbības

atļaušanas vai uzsākšanas, kura var būtiski ietekmēt vidi,

pašvaldībai ir pienākums izvērtēt šīs darbības sekas. Secinot, ka

tās būs negatīvas, ir jāizvērtē, vai sabiedrības ieguvums no

attiecīgās darbības būs lielāks par tās radīto kaitējumu videi.

Savukārt, izvērtējot videi radīto kaitējumu, ir jāvadās pēc

piesardzības principa. Saskaņā ar to pašvaldības pienākums ir pēc

iespējas savlaicīgi un precīzi novērtēt teritorijas plānojuma

iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi.

Tādējādi Satversmes tiesai jānoskaidro, vai pašvaldība

apstrīdēto normu stratēģisko novērtējumu ir veikusi saskaņā ar

izvērtēšanas un piesardzības principiem.

13.2.1. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka strīdus

zemes vienību apbūve būtiski kaitētu videi, jo tādējādi tiktu

izcirsts daudzgadīgs priežu mežs un neatgriezeniski ietekmēta

plaša dabas teritorija. Lai pilnvērtīgi tiktu novērtēta

iespējamās strīdus zemes vienību apbūves ietekme uz vidi, bija

jāpieprasa sugu un biotopu eksperta atzinums.

Jūrmalas dome norāda, ka tā, pieņemot apstrīdētās normas, cik

vien tas bijis iespējams, ir ņēmusi vērā vides vērtības,

paredzējusi augstus standartus šo vērtību saglabāšanai un

samazinājusi jebkādu negatīvo ietekmi uz tām. Lemjot par apbūvi

kā plānoto strīdus zemes vienību izmantošanu, Jūrmalas dome ir

konsultējusies ar sugu un biotopu eksperti. Teritorijas

plānošanas procesa gaitā eksperte gan atzinumus nav sniegusi, bet

sniegs tos detālplānojumu izstrādes laikā.

Stratēģiskā novērtējuma noteikumu 9.1. apakšpunkts noteic, ka

vides pārskata izstrādātājs konsultējas ar Vides valsts

pārraudzības biroju par institūcijām un organizācijām, kurām

nosūtīt plānošanas dokumenta un vides pārskata projektu, lai

saņemtu komentārus un priekšlikumus. Tādējādi Vides valsts

pārraudzības birojam (Vides valsts dienestam) stratēģiskā

novērtējuma procesā ir tiesības sniegt ieteikumus par sugu un

biotopu eksperta piesaistīšanu. No Stratēģiskā novērtējuma

noteikumiem tieši neizriet pašvaldības pienākums saņemt sugu un

biotopu eksperta atzinumu par plānošanas dokumenta ietekmi uz

vidi vai par vides pārskatu. Pienākums saņemt sugu un biotopu

eksperta atzinumu par tādas zemes vienības funkcionālā zonējuma

grozīšanu, kurā atrodas īpaši aizsargājams biotops un īpaši

aizsargājamu sugu dzīvotnes, tieši neizriet arī no Sugu un

biotopu aizsardzības likuma.

Taču no piesardzības principa izriet nepieciešamība precīzi

noteikt un, cik vien tas iespējams, novērst prognozējamo

kaitējumu videi. Savukārt izvērtēšanas princips pašvaldībai

uzliek pienākumu izvērtēt un pamatot, tieši kāds šis kaitējums

varētu būt.

Stratēģiskā novērtējuma noteikumi paredz konsultēšanos ar

kompetentajām institūcijām. Kompetentās institūcijas Jūrmalas

domei sniedza viedokļus, kuros norādīja uz risku, ka videi varētu

tikt nodarīts kaitējums un varētu tikt pārkāpta normatīvajos

aktos noteiktā prasība nodrošināt sugu un biotopu labvēlīgu

aizsardzību. Piemēram, Vides valsts pārraudzības birojs tieši

norādījis uz to, ka pašvaldībai nepieciešams sertificēta sugu un

biotopu aizsardzības eksperta atzinums par īpaši aizsargājamā

biotopa "mežainas piejūras kāpas" stāvokli un

bioloģisko vērtību, kā arī par plānotās savrupmāju dzīvojamās

apbūves noteikšanu strīdus zemes vienībās (sk. Vides

valsts pārraudzības biroja 2022. gada 9. maija lēmuma par Vides

pārskata pārstrādāšanu 3.5. punktu. Pieejams:

eva.gov.lv).

Ja pašvaldība ir ieguvusi informāciju, ka plānotā strīdus

zemes vienību izmantošana varētu nodarīt kaitējumu videi, tai

saskaņā ar izvērtēšanas principu ir pienākums šo kaitējumu

izvērtēt un pamatot, citstarp pieprasot nepieciešamos atzinumus

no ekspertiem.

13.2.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ne tikai

krasta kāpu aizsargjoslai, bet visai Baltijas jūras piekrastei ir

liela nozīme bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības saglabāšanā.

Jūras piekraste ietver ļoti vērtīgas ekosistēmas, kas sastopamas

tikai šajā Latvijas teritorijas daļā. Piekrastes biotopus

citstarp pārstāv mežainas piejūras kāpas (sal. sk.

Satversmes tiesas 2011. gada 12. maija sprieduma lietā Nr.

2010-56-03 14. punktu). Turklāt pat nelielā biotopa

"mežainas piejūras kāpas" platībā var atrasties īpaši

aizsargājamas sugas, kurām apstrīdēto normu piemērošanas

rezultātā var tikt nodarīts kaitējums. Vērtējot ietekmi uz vidi,

jāņem vērā ne tikai teritorijas platība, bet arī tādi kritēriji

kā, piemēram, ietekmes ilgums, biežums, seku atgriezeniskums,

ietekmes kumulatīvais efekts, iespējamai ietekmei pakļautās

teritorijas jutīgums un īpatnības (sal. sk. Satversmes

tiesas 2024. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023‑01‑03 24.3.

punktu).

Jūrmalas dome Vides pārskata 8. un 9. sadaļā norādījusi, ka

apbūves teritoriju paplašināšana var negatīvi ietekmēt vidi, bet

nonākusi pie secinājuma, ka būtiska negatīva ietekme uz pilsētas

dabas vērtībām kopumā nav prognozējama, jo jauna apbūve plānota

jau antropogēni ietekmētās teritorijās, kur

inženierinfrastruktūra ir izveidota, un strīdus zemes vienībām

noteiktas savrupmāju apbūves teritorijas apakšzonas ar dabas vidi

saudzējošiem parametriem. Ar Teritorijas plānojuma grozījumiem

dabas un apstādījumu funkcionālā zona Jūrmalā kopumā tiek nevis

samazināta, bet gan palielināta. Funkcionālā zonējuma grozīšanu

teritorijās, kur izplatīts biotops "mežainas piejūras

kāpas", Jūrmalas dome ir novērtējusi kā būtisku pozitīvu

ietekmi uz šā biotopa izplatību. Turklāt no Vides pārskata 9.

sadaļas secināms, ka, pēc Jūrmalas domes ieskata, apstrīdētās

normas, kas nosaka prasības detālplānojuma izstrādei, nodrošinās

strīdus zemes vienībās esošo dabas vērtību detalizētu izpēti un

aizsardzību (sk. Vides pārskata 100. un 112.-115. lpp.

Pieejams: geolatvija.lv).

Savukārt Teritorijas plānojuma grozījumu stratēģiskajā

novērtējumā iesaistītās institūcijas un Pieteikuma iesniedzējas

piesaistītie eksperti nonākuši pie pretējiem secinājumiem.

Piemēram, Valsts vides dienests savā 2022. gada 16. februāra

atzinumā par Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidoto (3.0)

redakciju un Vides pārskatu norādījis, ka minētā apbūve ne tikai

faktiski likvidētu īpaši aizsargājamo biotopu un vērtīgu mežu

platības (Bulduros - gandrīz visu aptuveni 10 hektārus lielo

mežu), bet arī palielinātu antropogēno slodzi uz līdzās

palikušajām īpaši aizsargājamo biotopu teritorijām, samazinātu

meža kā dzelzceļa un autotransporta radītā trokšņa slāpētāja

funkciju virknē esošo dzīvojamās apbūves teritoriju, kā arī

radītu nevēlamu precedentu, jo turpmākajā plānošanā pašvaldībai

būtu grūti iebilst pret apbūves iecerēm citiem zemju īpašniekiem

līdzīgās situācijās. Turklāt pašvaldības atteikšanās no

savrupmāju apbūves citās dabas un apstādījumu teritorijās

nekompensēs ar apstrīdētajām normām videi nodarīto kaitējumu, jo

arī šo citu teritoriju lielāko daļu klāj biotops "mežainas

piejūras kāpas" un iepriekšējie pašvaldības lēmumi par to

nodošanu apbūvei ir kļūdaini (sk. Vides pārskata 165.-166. un

176.-177. lpp. Pieejams: geolatvija.lv).

Vides valsts pārraudzības birojs norādījis, ka savrupmāju

apbūve strīdus zemes vienībās var nelabvēlīgi un neatgriezeniski

mainīt īpaši aizsargājamam biotopam raksturīgo ekosistēmu.

Teritorijas plānojuma grozījumi paredz, ka detalizēta teritorijas

izpēte tiks veikta tikai detālplānojuma izstrādes gaitā, lai gan

jau pašreizējā teritorijas plānošanas posmā ir izgaismojušies

zināmi apstākļi, kas var ietekmēt strīdus zemes vienību turpmāko

izmantošanu. Paredzētās izmaiņas savrupmāju apbūves plānošanā ir

jāizvērtē kopsakarā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 7.

panta trešajā daļā noteikto uzdevumu nodrošināt labvēlīgu biotopu

aizsardzību (sk. Vides valsts pārraudzības biroja 2022. gada

9. maija lēmuma par Vides pārskata pārstrādāšanu 3.4. punktu.

Pieejams: eva.gov.lv).

Dabas aizsardzības pārvalde 2022. gada 14. oktobra atzinumā

par Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidoto (4.0) redakciju

un Vides pārskatu norādījusi, ka Teritorijas plānojuma grozījumu

īstenošana samazinātu īpaši aizsargājamo biotopu kvalitāti un

platību. Spēkā esošais teritorijas plānojums jau šobrīd paredz

vairāku īpaši aizsargājamo biotopu teritoriju apbūvi un līdz ar

to pieļauj to pilnīgu vai daļēju iznīcināšanu. Teritorijas

plānojuma grozījumi nedrīkst vēl vairāk samazināt šo biotopu

platību un kvalitāti (sk. Vides pārskata 180. lpp.

Pieejams: geolatvija.lv).

Pieteikuma iesniedzējas pieaicinātais sugu un biotopu eksperts

G. Leiburgs 2022. gada 15. novembra atzinumos norāda, ka zemes

vienībā "Stirnurags 0601" konstatējis 270-280 gadus

vecas priežu mežaudzes, vairākas īpaši aizsargājamas sugas, tādas

kā Eiropas efeja, priežu sveķotājkoksngrauzis un meža balodis,

vairākus dabas pieminekļus - dižkokus - un atzinis nepieciešamību

izveidot mikroliegumu. Zemes vienībās "Pumpuri 3101" un

"Jaundubulti 2702" konstatētas vairākas īpaši

aizsargājamas sugas - Eiropas efeja, mazais mušķērājs, pupuķis,

melnā dzilna, meža balodis -, 18 dižkoki un atzīta nepieciešamība

izveidot mikroliegumu. Savukārt zemes vienībās "Bulduri

5408" un "Bulduri 5912" ar G. Leiburga 2022. gada

24. novembra atzinumu konstatētas priežu mežaudzes, kas sasniedz

152-218 gadu vecumu, kā arī vairāku īpaši aizsargājamu sugu,

tostarp vidējās ziemcietes un priežu sveķotājkoksngrauža,

dzīvotnes. G. Leiburgs norāda, ka apstrīdētās normas ir pretrunā

ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības

režīmu un to īstenošana atstās neatgriezeniskas sekas uz strīdus

zemes vienībām. Turklāt strīdus zemes vienībās esošo priežu

mežaudžu vecums - līdz pat 280 gadiem - apliecina to unikalitāti,

nacionālo nozīmi un padara to saglabāšanas nepieciešamību

pašsaprotamu, pat ja šajās zemes vienībās netiktu konstatētas

īpaši aizsargājamas sugas vai biotopi (sk. lietas 1. sēj.

98.-135. lp. un 4. sēj. 1.-14. lp.).

Pašvaldības pienākums nodrošināt sugu un biotopu labvēlīgu

aizsardzību izriet no Sugu un biotopu aizsardzības likuma 7.

panta. Tā otrā daļa paredz, ka sugas aizsardzības uzdevums ir

nodrošināt apstākļus, kas labvēlīgi ietekmē sugu un veicina

optimālu tās populāciju izplatību un īpatņu skaitu populācijās.

Savukārt biotopa labvēlīga aizsardzība nozīmē to, ka ir

jānodrošina tāds faktoru kopums, kas labvēlīgi ietekmē biotopu un

tam raksturīgās sugas un veicina biotopa dabisko izplatību,

struktūru un funkcijas, kā arī tam raksturīgo sugu izdzīvošanu

ilgā laikposmā, kā to nosaka minētā panta trešā daļa.

Aizsargājamās dižkoka teritorijas aizsardzības režīmu nosaka

Aizsargājamo teritoriju aizsardzības noteikumu 8. nodaļa. Tā

paredz dabas pieminekļa teritorijā aizliegtās darbības, piemēram,

tādas darbības, kuru rezultātā tiek bojāts vai iznīcināts dabas

piemineklis, kā arī aizliegumu mainīt zemes lietošanas kategoriju

un iznīcināt dabisko zemsedzi (sk. Aizsargājamo

teritoriju aizsardzības noteikumu 40. un 44.-47. punktu).

Kā norāda Dabas aizsardzības pārvalde, izstrādājot

detālplānojumu un plānojot konkrētas apbūves vietas un parametrus

strīdus zemes vienībās, būtu grūti izvairīties no dabas vērtību

bojāšanas vai pat iznīcināšanas. Būvniecības rezultātā

ģeomorfoloģiskais veidojums - kāpa - tiek iznīcināts pilnībā,

pārveidojot tā virsmu vai veicot teritorijas labiekārtošanas

darbus. Norokot vai pārveidojot kāpas, biotopa izplatības areāls

tiek samazināts neatgriezeniski, kā arī var rasties būtiskas

izmaiņas biotopa kopējā telpiskajā izvietojumā. Vairāku Eiropas

Savienības līmenī aizsargājamu sugu saglabāšanas iespēja ir

saistīta ar mežainām kāpām kā šo sugu dzīvotnēm. Piemēram,

Jūrmalā bieži sastopamās un strīdus zemes vienībās reģistrētās

īpaši aizsargājamās sugas - priežu sveķotājkoksngrauža - dzīvotne

ir saistīta ar vecām priedēm. Jaunas apbūves gadījumā būs

nepieciešams nocirst kokus, kas ir šīs īpaši aizsargājamās sugas

atradne, un galu galā samazināsies šīs pašvaldības teritorijā

esošās sugas populācija (sk. lietas 5. sēj. 79.-84. lp.).

Turklāt biotopa "mežainas piejūras kāpas" aizsardzības

stāvoklis Latvijā 2019.-2024. gadā ir novērtēts kā nelabvēlīgs

(sk. informatīvā ziņojuma "Pārskats par ziņojumu par

Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko

dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ieviešanu

2019.-2024. gadā" 1. pielikumu. Pieejams:

varam.gov.lv).

No minētā izriet, ka, nosakot savrupmāju apbūvi kā strīdus

zemes vienību plānoto izmantošanas veidu un atliekot detalizētu

dabas un bioloģiskās daudzveidības izpēti uz detālplānojuma

izstrādāšanas laiku, pašvaldība nav ņēmusi vērā savu pienākumu

nodrošināt sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzību un īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību. Turklāt Satversmes

tiesa atzinusi, ka būvniecība iznīcina kāpas un tajās sastopamos

biotopus. Tāpēc, risinot pat vienas nelielas teritorijas

izmantošanas jautājumus, tā ir jāaplūko visas piekrastes

aizsardzības kontekstā (sal. sk. Satversmes tiesas

2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu

daļas 5.1. punktu). Apstrīdētajās normās nosakot apbūvi kā

plānoto strīdus zemes vienību izmantošanu, nav izvērtēts risks,

ka varētu tikt pārkāptas Sugu un biotopu aizsardzības likuma un

Aizsargājamo teritoriju aizsardzības noteikumu normas.

13.3. Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa

secina, ka Jūrmalas dome, veicot apstrīdēto normu stratēģisko

novērtējumu, nav izpildījusi no ilgtspējas principa izrietošo

pienākumu teritorijas plānojumā noteikto teritorijas izmantošanu

saskaņot ar Attīstības stratēģijā izvirzītajiem stratēģiskajiem

mērķiem un pilsētas attīstības prioritātēm. Tāpat stratēģiskajā

novērtējumā nav ievērots no piesardzības un izvērtēšanas

principiem izrietošais pienākums savlaicīgi un precīzi izvērtēt

kaitējumu, ko apstrīdēto normu īstenošana varētu radīt videi.

Tādējādi apstrīdēto normu stratēģiskais novērtējums nav veikts

pienācīgi un tas izskatāmajā lietā ir radījis būtisku procesuālu

pārkāpumu, kura dēļ Satversmes tiesai ir pamats atzīt apstrīdētās

normas par neatbilstošām Satversmes 115. pantam.

Turklāt Jūrmalas domei sakarā ar nepieciešamību nodrošināt

Teritorijas plānojuma grozījumu ilgtspēju bija pienākums, ņemot

vērā izvērtēšanas principu, pamatot to, ka ar apstrīdētajām

normām ir panākts līdzsvars starp vides aizsardzības,

ekonomiskajām un sociālajām interesēm, proti, pamatot, ka ar

apstrīdētajām normām radītais sabiedrības ieguvums pārsniegs

kaitējumu videi, ko šo normu īstenošana varētu izraisīt.

Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes dokumentos nav sniegts

datos balstīts pamatojums tam, ka apstrīdētās normas nodrošina

pašvaldības izvirzīto ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšanu un

sabiedrības ieguvums būs lielāks par iespējamo kaitējumu

videi.

Līdz ar to apstrīdēto normu

pieņemšanas procesā ir pārkāpti ilgtspējas, piesardzības un

izvērtēšanas principi un apstrīdētās normas neatbilst Satversmes

115. pantam.