3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Jūrmalas dome - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

Satversmes 115. pantam, un lūdz izbeigt tiesvedību lietā, jo

teritorijas plānošanas process vēl nav noslēdzies. Iespējamo

sabiedrības tiesību dzīvot labvēlīgā vidē aizskārumu varēs vērtēt

tikai pēc detālplānojuma izstrādes.

Jūrmalas dome Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes

ietvaros kopumā saņēma un pēc būtības izvērtēja 993 priekšlikumus

un sniedza pamatotas atbildes uz tiem. Ikviens Pieteikuma

iesniedzējas arguments tika rūpīgi izvērtēts.

Strīdus zemes vienībām Teritorijas plānojuma grozījumu

grafiskajā daļā ir noteikts zonējums "teritorija, kurai

izstrādājams detālplānojums (TIN3)", un uz tām attiecas

Izmantošanas un apbūves noteikumu 2406.-2410. punktā izvirzītie

nosacījumi par detālplānojuma izstrādi, kuras ietvaros jāveic

detalizēta bioloģisko un ainavisko vērtību izpēte. Pieteikuma

iesniedzējas bažas par vides prasību pārkāpumiem saistībā ar

apstrīdētajām normām tiks novērstas, izstrādājot detālplānojumus,

kas saturēs iespējamos strīdus zemes vienību apbūves risinājumus.

Zemes funkcionālā zonējuma grozīšana pēc detālplānojuma izstrādes

nav iespējama, jo detālplānojumam ir jāatbilst esošajam

teritorijas plānojumam. Detālplānojuma izstrādes uzsākšana

nenozīmē nedz tā apstiprināšanu, nedz arī teritorijas apbūvi -

tas ir tikai padziļinātas izpētes procesa sākums. Jūrmalas

teritorijas plānošanas praksē ir bijuši gadījumi, kad

detālplānojumu izstrāde tika uzsākta, bet objektīvu iemeslu dēļ

netika pabeigta, kā arī gadījumi, kad detālplānojuma ietvaros

veiksmīgi panākts līdzsvars starp attīstības plāniem un vides

aizsardzību.

VARAM atļāvusi īstenot Teritorijas plānojuma grozījumus,

norādot, ka to izstrādē nav pieļauti būtiski procesuālie

pārkāpumi, kā arī neapšaubot strīdus zemes vienību detālplānojumu

izstrādes iespējamību.

Teritorijas plānojuma grozījumi, tostarp apstrīdētās normas,

ir izstrādāti atbilstoši Jūrmalas attīstības stratēģijai

2010.-2030. gadam (turpmāk - Attīstības stratēģija). Viens no

tajā izvirzītajiem mērķiem ir panākt, lai pilsētā deklarēto

iedzīvotāju skaits 2030. gadā sasniegtu 65 000. Iedzīvotāju

skaita pieaugums nodrošinātu pašvaldības ienākumu palielināšanos

budžetā, ko var izmantot pašvaldības funkciju pildīšanai, tostarp

teritorijas labiekārtošanai, arī dabas teritoriju

apsaimniekošanai. Daļu pašvaldības īpašumu nododot atsavināšanai

privātpersonām, samazinātos arī šo teritoriju uzturēšanas

izdevumi.

No Attīstības stratēģijas prioritātes "Jūrmalnieks"

izriet, ka Jūrmalā nepieciešams "izvērtēt pašvaldības

mājokļa politiku, veidojot pieejamus mājokļus, ilgtspējīgus

dzīvošanas modeļus apkaimēs un atvieglojot ilgtspējīgu risinājumu

ieviešanu". Savukārt saskaņā ar pasākumu "J6 Labs

mājoklis" Jūrmalas dome apņemas "metodiski virzīt un

investēt jaunu pašvaldības daudzdzīvokļu māju un

inženierinfrastruktūras būvniecībā, veidojot atbilstoši

pieprasījumam un iedzīvotāju ekonomiskajām iespējām pieejamus

mājokļus".

Apstrīdēto normu pieņemšanu citstarp pamato arī Jūrmalas

administrācijas Attīstības pārvaldes 2021. gada 13. oktobra

vēstule Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes darba grupai,

kurā tā aicināta identificēt pašvaldībai piederošas teritorijas,

kuras attīstīt, lai varētu nodrošināt savrupam dzīvesveidam

atbilstoša mājokļa funkciju un vairot iedzīvotāju skaitu.

Ar Teritorijas plānojuma grozījumu grafisko daļu trim

pašvaldības īpašumiem savrupmāju apbūves funkcionālā zona tika

mainīta uz dabas un apstādījumu teritorijas funkcionālo zonu.

Kopējā dabas un apstādījumu teritorijas platība pašvaldības

īpašumos līdz ar to palielināsies par 6,1 hektāru.

Ar strīdus zemes vienību funkcionālās zonas grozīšanu tiek

skarti 0,16 procenti pilsētas kopējās platības. Strīdus zemes

vienībās plānota zema blīvuma retināta apbūve "priežu

parkā" atbilstoši pilsētas kultūrvēsturiskajam attīstības

virzienam. Potenciālā apbūve neradīs draudus biotopa

"mežainas piejūras kāpas" pastāvēšanai, bet ļaus

vienkopus pastāvēt gan apbūvei, gan šim biotopam, turklāt

apstrīdētās Izmantošanas un apbūves noteikumu normas ir vērstas

uz šā biotopa kvalitātes uzlabošanu.

Pēc Teritorijas plānojuma grozījumu pieņemšanas papildus

Satversmes tiesai pastāvēs citi vispārējie tiesību aizsardzības

līdzekļi. Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 30.

panta pirmo daļu detālplānojumu var pārsūdzēt Administratīvā

procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Jūrmalas administratīvā teritorija ir ne tikai "dabas

rezervāts", bet arī cilvēku ikdienas dzīves telpa. Labvēlīga

sociālā vide nav iespējama bez teritorijas apbūves. Teritorijas

plānojuma grozījumos, ciktāl tas iespējams, ir atbildīgi

līdzsvarotas ekoloģiskās vērtības un jūrmalnieku vajadzības

dzīvot labvēlīgā sociālajā vidē, ievērojot apstākli, ka lielāko

daļu apbūves teritoriju Jūrmalā veido tieši savrupmāju

apbūve.

Ar apstrīdētajām normām nav pārkāpti piesardzības,

izvērtēšanas un ilgtspējas principi. Pilnīga strīdus zemes

vienību apsekošana un precīza sugu apzināšana, ievērojot

piesardzības principu, tiks veikta, izstrādājot detālplānojumus,

kuri ietvers ekoloģiskās vides aizsardzības pasākumus un

iecerētās apbūves apjomus. Tikai pēc detālplānojumu izstrādes būs

iespējams precīzāk prognozēt Jūrmalas iedzīvotāju skaita

pieaugumu un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa gūto ieņēmumu

palielinājumu. Jūrmalas dome rēķinās arī ar tādu situāciju, ka

strīdus zemes vienībās apbūve vispār vai daļēji nebūs

pieļaujama.