5. pants

Vadoties no iepriekš minētā,

Jūrmalas pilsētas pašvaldība nav ievērojusi Satversmes tiesas

2007.gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr.2006-38-03 secinājumu

daļas 14.3.apakšpunktā norādīto, ka plānošanas lēmuma pieņēmējam

personu ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības

apsvērumiem. Ir jāapsver šo ierosinājumu piemērotība, vajadzība

un atbilstība konkrētā plānojuma izstrādāšanas mērķim. No vienas

puses, vietējā pašvaldība ir tiesīga noraidīt atsevišķu

institūciju, personu vai ieinteresētās sabiedrības viedokli,

paredzot citu, lietderīgāku rezultātu, kas kopumā vairāk atbilst

sākotnējam plānojuma izstrādāšanas mērķim. Taču, no otras puses,

šādam noraidījumam ir jābūt pietiekami argumentētam - noraidot

sabiedrības izteikto viedokli, vietējai pašvaldībai jāsniedz šā

noraidījuma pamatojums.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība savās

atbildes vēstulēs sabiedriskās apspriešanas dalībniekiem, kuri

sniedza priekšlikumus sabiedrisko apspriešanu laikā, neietvēra

informāciju par priekšlikumu ņemšanu vērā vai to noraidīšanu, kā

arī neveica rīcības lietderības apsvērumu izvērtēšanu. Līdz ar to

ir jāsecina, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība ignorēja ievērojamas

sabiedrības daļas viedokli. Par šādu rīcību liecina arī darba

grupas sanāksmes "Par Jūrmalas pilsētas Attīstības plāna

(ģenerālplāna) grozījumu izstrādi" protokoli. Šāda sabiedrības

līdzdalības gaitā izteikto viedokļu un priekšlikumu ignorēšana

rada šaubas par lēmuma pieņēmēja objektivitāti, kas savukārt liek

apšaubīt paša lēmuma tiesiskumu (Meiere S. Par sabiedrības

ietekmi uz publisko tiesību subjektiem un to lēmumiem //"Latvijas

Vēstnesis", "Jurista Vārds", 20.02.2001., Nr.4 (197)).

Kā to norādījusi Satversmes tiesa

2003.gada 14.februāra spriedumā lietā Nr.2002-14-04, valsts

pārvaldes galvenie principi, kas regulē administratīvo

diskrecionāro varu, prasa, lai ieinteresētajai sabiedrībai tiktu

dota patiesa iespēja izteikt savu viedokli un tikt uzklausītai,

pirms tiek pieņemts galīgais lēmums, kas var iespaidot tās

tiesības vai intereses. [..] Sabiedrībai ir tiesības saņemt vides

informāciju un vides kvalitātes saglabāšanas nolūkos piedalīties

sabiedriskajā apspriešanā. Savukārt publiskās varas subjektiem

iepriekš minētās normas uzliek par pienākumu ne tikai veicināt un

nodrošināt sabiedrības iesaistīšanu ar vides aizsardzību saistītu

lēmumu pieņemšanā, bet arī, efektīvi informējot sabiedrību par

tās tiesībām un iespējām saņemt vides informāciju un

līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, izvērtēt sabiedrības līdzdalības

procesā izteiktos viedokļus.

Obligātās, ar likumu noteiktās sabiedriskās apspriešanas

galvenais mērķis ir nodrošināt, ka tiek pieņemts vislabākais

iespējamais lēmums sabiedrības interesēs un katra cilvēka

iebildumi tiek vērtēti un iespēju robežās taisnīgi ņemti vērā.

Sabiedriskajai apspriešanai jākalpo diviem galvenajiem mērķiem:

pirmkārt, iegūt informāciju, kas sekmētu pamatota un taisnīga

lēmuma pieņemšanu, otrkārt, pārliecināt sabiedrību par to, ka tās

izteiktie viedokļi tiek apspriesti. [..] Lai sabiedriskā

apspriešana nebūtu uzskatāma par imitētu, jāpārliecinās, vai

ieinteresētā sabiedrības daļa ir pienācīgi un saprotamā veidā

informēta par plānotajām īpašām darbībām [..]. Bez tam jādara

viss iespējamais (saprātīgi jācenšas), lai sabiedrībai atvieglotu

šo piedalīšanos.

Ņemot vērā iepriekš minēto, var

secināt, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības dome ir pieņēmusi

Attīstības plāna grozījumus, faktiski neizvērtējot sabiedrības

izteiktos priekšlikumus, kā arī imitējusi sabiedrības līdzdalību

teritorijas plānošanas procesā, neveicot juridisko analīzi un

dažādu faktisko apstākļu, tostarp arī sabiedrības viedokļu un

priekšlikumu, izvērtējumu.