4. pants

Pienācīgi neveicot sabiedrisko

apspriešanu un sabiedrībai neizskaidrojot piedāvātos Attīstības

plāna grozījumus, kā arī pēc būtības neizskatot iesniegumus,

Jūrmalas pilsētas pašvaldība ir pieļāvusi būtiskus normatīvo aktu

pārkāpumus, jo nav ievērojusi:

4.1. Latvijas Republikas

Satversmes 104.panta pirmajā teikumā noteikto, ka ikvienam ir

tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties pašvaldību iestādēs ar

iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības.

Likuma "Iesniegumu, sūdzību un

priekšlikumu izskatīšanas kārtības valsts un pašvaldību

institūcijās" 1.pantā ir noteikts, ka ikvienai fiziskajai un

juridiskajai personai ir tiesības griezties valsts un pašvaldību

institūcijās ar mutvārdu un rakstveida iesniegumiem, sūdzībām un

priekšlikumiem un saņemt atbildi pēc būtības šajā likumā

noteiktajā kārtībā. Savukārt šī likuma 3.pantā ir noteikts, ka

valsts un pašvaldību institūcijām ir jāpieņem iesniegumi,

sūdzības un priekšlikumi, savas kompetences ietvaros un šajā

likumā noteiktajos termiņos tie jāizskata, jāpieņem attiecīgs

lēmums un jādod iesniedzējam atbilde. Šī likuma 9.pantā ir

noteikts, ka atbildēm [..] jābūt motivētām.

Likums "Iesniegumu, sūdzību un

priekšlikumu izskatīšanas kārtības valsts un pašvaldību

institūcijās" un teritorijas plānošanu reglamentējošie normatīvie

akti neparedz konkrētu subjektu loku, kuriem būtu ierobežotas

tiesības piedalīties sabiedriskās apspriešanas procedūrās, tāpēc

atbildes pēc būtības bija jāsniedz ikvienam sabiedriskās

apspriešanas dalībniekam.

4.2. Latvijas Republikas

Satversmes 115.pantā noteikto, ka valsts aizsargā ikviena

tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli

un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu, jo Jūrmalas

pilsētas pašvaldība, neskatoties uz lielas sabiedrības daļas

izteiktiem iebildumiem pret vairāku teritoriju plānotās

(atļautās) izmantošanas maiņu no "Dabas pamatne" uz citu plānoto

(atļauto) izmantošanu, kas pieļauj apbūvi un būtiski ietekmē

vidi, bez nozīmīgas motivācijas, nepaskaidrojot šādas rīcības

iemeslus, ierobežojusi iepriekš minēto un Latvijas Republikas

Satversmē garantēto cilvēku tiesību.

4.3. Ar likumu "Par 1998.gada

25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības

dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs

saistībā ar vides jautājumiem" ratificētās konvencijas 7. un

8.pantā noteikto, ka, izstrādājot plānus, kas ir saistīti ar

vidi, vai normatīvos aktus, kam var būt būtiskā ietekme uz vidi,

ir nepieciešama sabiedrības līdzdalība. Pie tam sabiedrības

viedoklis pēc iespējas ir jāņem vērā vai motivēti jānoraida,

nevis jāaizstāj ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes politisko

balsojumu, pēc būtības neizvērtējot sabiedrības paustos

viedokļus.

Rīgas plānošanas reģiona padomes

2007.gada 2.februārī apstiprinātā "Rīgas plānošanas reģiona

telpiskā (teritorijas) plānojuma" 1.2.2.apakšpunkta septītajā

daļā noteikts, ka Jūrmalas plānojumā īpaši jāizvērtē kūrorta

pamatresursi - svaigs gaiss, pludmale, kāpu josla, meži - un to

ilgtspējīgas pastāvēšanas un publiskas piekļuves nodrošināšana.

Šie resursi uzskatāmi par nacionālu vērtību, kuru

attīstīšanā/saglabāšanā nākošajām paaudzēm ieinteresēta visa

sabiedrība.

4.4. Teritorijas plānošanas likuma

3.panta 2.punktā noteikto interešu saskaņotības principu, jo nav

tikusi nodrošināta Teritorijas plānošanas likuma 9.panta pirmajā

daļā noteiktā tiesība ikvienai fiziskajai un juridiskai personai

iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedriskajai apspriešanai

nodotajiem teritorijas plānojumiem, piedalīties to sabiedriskajā

apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli un iesniegt

priekšlikumus, kā arī šī panta otrajā daļā paredzētā fizisko un

juridisko personu tiesība iesniegt rakstveida priekšlikumus un

atsauksmes par teritorijas plānojumiem un saņemt rakstveida

atbildi par tiem. Tāpat nav ievērots Teritorijas plānošanas

likuma 3.panta 7.punktā noteiktais teritorijas plānošanas

atklātības princips, jo Jūrmalas pilsētas pašvaldība nav

piedāvājusi skaidrus un izsvērtus kritērijus, lai sabiedriskās

apspriešanas dalībniekiem būtu saprotama valsts pārvaldes

iestādes juridiskā motivācija un lietderības apsvērumi attiecīgā

lēmuma par teritorijas atļauto (plānoto) izmantošanu

pieņemšanai.