2. pants

Pieteikumu iesniedzēji Maksims Kargins un Viktors

Krasovickis (turpmāk arī - Pieteikumu iesniedzēji) uzskata,

ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. pantam, un lūdz

apstrīdēto normu atzīt par spēkā neesošu no tās pieņemšanas

brīža.

2.1. No M. Kargina pieteikuma izriet, ka 2012. gada 17.

oktobrī Pieteikuma iesniedzējs M. Kargins uz dāvinājuma līguma

pamata esot ieguvis īpašuma tiesības uz regulāriem ikmēneša

ienākumiem - procentu maksājumiem no AS "Parex banka"

(turpmāk - Parex banka) tiesību pārņēmējas akciju sabiedrības

"Reverta" (turpmāk - Reverta). Tiesības saņemt procentu

ienākumus izrietot no Tatjanas Karginas un Parex bankas 2008.

gada 12. maijā noslēgtā līguma par termiņdepozīta pieņemšanu un

apkalpošanu (turpmāk - Termiņdepozīta līgums). Pieteikumā

papildus norādīts, ka 2008. gada 13. maijā noslēgta arī papildu

vienošanās pie Termiņdepozīta līguma, kurā noteikts, ka

termiņdepozīts tiks izmantots kā bankas subordinētais kapitāls,

nosakot aizliegumu izbeigt līgumu un izņemt termiņdepozīta summu

pirms līgumā norādītā termiņa, izņemot bankas likvidācijas

gadījumu.

Pieteikuma iesniedzējs Viktors Krasovickis savā pieteikumā

norāda, ka 2007. gada 26. septembrī un 2008. gada 30. oktobrī

esot noslēdzis Termiņdepozīta līgumus. Atbilstoši minētajiem

līgumiem V. Krasovickis esot noguldījis Parex bankā naudas

līdzekļus uz desmit gadiem. Termiņdepozīta līgumos papildus esot

noteikta arī procentu likme. Citastarp Parex banka apņēmusies ik

mēnesi izmaksāt termiņdepozīta procentus. Pie minētajiem

Termiņdepozīta līgumiem noslēgtas arī papildu vienošanās, kurās

noteikts, ka termiņdepozīts tiks izmantots kā bankas

subordinētais kapitāls, nosakot aizliegumu izbeigt līgumu un

izņemt termiņdepozīta summu pirms līgumā norādītā termiņa,

izņemot bankas likvidācijas gadījumu. Savukārt 2008. gada 4.

decembrī parakstīti grozījumi Termiņdepozīta līgumos, kuros

citastarp mainīta V. Krasovickim izmaksājamā procentu likme.

2.2. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka līdz ar

apstrīdētās normas spēkā stāšanos viņiem esot pārtraukta ne tikai

ikmēneša procentu izmaksa, bet arī to aprēķināšana un

uzkrāšana.

Pieteikumu iesniedzēji, atsaucoties uz Satversmes tiesas un

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) praksi, norāda, ka

Satversmes 105. pants aizsargājot līgumu tiesības ar ekonomisku

vērtību un dažādas ekonomiskās intereses, kā arī dažādus

prasījumus, kuru izpildi var pieprasīt, ja pastāv skaidrs

tiesisks pamats. Arī nākotnes ienākumi uzskatāmi par īpašumu, ja

tie jau ir nopelnīti vai pastāv prasījums, kuru var apmierināt.

Tādējādi tiesības uz procentu ienākumiem esot tiesības uz īpašumu

un ietilpstot Satversmes 105. panta tvērumā.

Pieteikumu iesniedzēji pauž viedokli, ka ar apstrīdēto normu

viņiem tiekot piespiedu kārtā atsavināts īpašums, proti, ikmēneša

procentu maksājumi. No apstrīdētās normas nepārprotami izrietot,

ka procenti par periodu, kad tie netiek nedz aprēķināti, nedz

uzkrāti, arī nākotnē netiks izmaksāti.

Pieteikumu iesniedzēji nenoliedz, ka īpašums var tikt

piespiedu kārtā atsavināts, bet tikai atbilstoši Satversmes 105.

pantā ietvertajiem īpašuma piespiedu atsavināšanas nosacījumiem.

Proti, īpašumu piespiedu kārtā drīkst atsavināt tikai sabiedrības

vajadzībām izņēmuma gadījumā uz atsevišķa likuma pamata un pret

taisnīgu atlīdzību.

Pieteikumu iesniedzēji pauž viedokli, ka īpašuma piespiedu

atsavināšana var notikt tikai uz atsevišķa likuma pamata, bet

apstrīdētā norma par šādu pamatu nevarot tikt uzskatīta jau tāpēc

vien, ka esot attiecināma uz nenoteiktu personu loku. Turklāt

tieši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam būtu jāsniedz

pamatojums tam, ka īpašuma atsavināšana ir nepieciešama būtisku

sabiedrības vajadzību apmierināšanai un šo mērķi nav iespējams

sasniegt ar citiem, saudzējošākiem līdzekļiem. Pēc Pieteikumu

iesniedzēju ieskata, nepastāv tāda sabiedrības vajadzība, kas

attaisnotu viņu īpašuma piespiedu atsavināšanu. Turklāt jautājums

par taisnīgu atlīdzību, piemēram, procentu likmes samazinājumu,

ar Pieteikumu iesniedzējiem vispār neesot apspriests.

2.3. Pieteikumu iesniedzēji citastarp norāda uz

nepilnībām apstrīdētās normas pieņemšanas procesā. Proti,

apstrīdēto normu ietvērušais likumprojekts neesot rūpīgi

sagatavots un pieņemts bez pietiekamas apspriešanas, turklāt

steidzamības kārtībā. Priekšlikums par apstrīdētās normas

iekļaušanu likumprojektā esot iesniegts tikai otrajam lasījumam,

un tādējādi esot bijušas ierobežotas gan deputātu, gan Juridiskā

biroja speciālistu iespējas to izvērtēt. Apstrīdētās normas

pieņemšanas laikā neesot apspriests tās sabiedriski nozīmīgais

mērķis un neesot izvērtēts, vai Pieteikumu iesniedzēju tiesību

aizskārums ir samērojams ar sabiedrības ieguvumu.

2.4. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikumu

iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe

norāda, ka neesot pamatots Saeimas atbildes rakstā paustais

viedoklis par to, ka tiesvedība lietā būtu izbeidzama, un lūdz

Satversmes tiesu atzīt, ka ar apstrīdēto normu ir nepamatoti

aizskartas Pieteikumu iesniedzēju pamattiesības, ko garantē

Satversmes 105. panta ceturtais teikums, un ka nav ievērota

Satversmē noteiktā šādu pamattiesību ierobežošanas procedūra.