20. pants

Izvērtējot to, vai izraudzītie līdzekļi ir

piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes tiesa pārbauda,

vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi.

Vairākas pieaicinātās personas norāda, ka nepieciešamība

pieņemt apstrīdēto normu izrietēja no pasākumiem, kurus Latvija

bija apņēmusies veikt saskaņā ar EK lēmumu par valsts

atbalstu.

Pieņemt lēmumu par valsts atbalstu ir ES kompetencē. Saskaņā

ar LESD 3. panta 1. punkta "b" apakšpunktu ES ir

ekskluzīva kompetence pieņemt konkurences noteikumus, kas

nepieciešami tās iekšējā tirgus darbībai un kas citastarp ietver

arī valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka vienīgi ES var noteikt

juridiski saistošus pasākumus šajā jomā.

Lai komercsabiedrībai tiktu piešķirts valsts atbalsts, saskaņā

ar LESD 107. panta 1. punktu tam jābūt saderīgam ar ES iekšējo

tirgu. Proti, no minētā panta 3. punkta izriet, ka valsts

atbalstu grūtībās nonākušu finanšu vai nefinanšu uzņēmumu

glābšanai un pārstrukturēšanai var uzskatīt par saderīgu ar ES

iekšējo tirgu tad, ja tas veicina konkrētu saimniecisko darbību

vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību un ja šādam

atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirgu, kas būtu

pretrunā ar kopīgām interesēm. LESD 108. pants piešķir EK plašas

pilnvaras lemt par valsts atbalsta saderīgumu ar ES iekšējo

tirgu.

EK, pieņemot lēmumu par valsts atbalstu, šajā lēmumā var

ietvert pasākumus, kas valstij jāveic, lai nodrošinātu to, ka

šāds atbalsts tiek atzīts par saderīgu ar ES iekšējo tirgu. EK

lēmuma par valsts atbalstu 6.3.5. punktā ietverti kompensējošie

pasākumi konkurences izkropļojumu mazināšanai un sloga sadales

nostiprināšanai. Tas ietver vairākus uz taisnīgu sloga sadali

vērstus pasākumus, tostarp Latvijas apņemšanos nodrošināt to, ka

trešās puses negūst labumu no papildu valsts atbalsta summām,

kuras saņēmusi Reverta. EK lēmuma par valsts atbalstu 5.5.3.

punkta 72. apsvērumā citastarp norādīts, ka Reverta pārsniedza

iepriekš apstiprinātās likviditātes summas daļēji tieši tā

iemesla dēļ, ka pēc valsts atbalsta saņemšanas joprojām tika

veikti procentu maksājumi pakārtoto saistību subjektiem [sk.

EK 2014. gada 9. jūlija lēmumu par valsts atbalstu SA.36612

(2014/C) (ex 2013/NN), ko Latvija īstenojusi attiecībā uz

Parex", ES Oficiālais Vēstnesis, 2015. gada 3. februāris,

Nr. L 27/12, vai

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:32015D0162&from=LV].

Šāda situācija, kas bija izveidojusies laikā, kad

komercsabiedrība saņēma valsts atbalstu, bija pretrunā ar sloga

sadales principu.

Likumdevējam jāizvēlas tādu līdzekli minēto pasākumu

īstenošanai, kurš atbilstu Satversmei un Latvijas

starptautiskajām saistībām. Apstrīdētā norma ir uzskatāma par

tādu līdzekli. Latvija ir efektīvi transponējusi principus un

nosacījumus, kas tai bija jāievēro, lai EK atzītu papildu valsts

atbalsta piešķiršanu par saderīgu ar iekšējo tirgu. Pieaicinātā

persona S. Harbaceviča norāda, ka apstrīdētā norma ir uzskatāma

par atbilstošāko sloga sadales principa piemērošanas veidu

(sk. lietas materiālu 3. sēj. 96. - 102. lpp.). Pakārtoto

saistību pildīšanas ierobežošana laikā, kamēr komercsabiedrībai

tiek sniegts valsts atbalsts, pozitīvi ietekmē valsts atbalsta

restrukturizācijas procesu, jo nodrošina atbilstību ES tiesību

aktiem par sloga sadalīšanu starp valsti kā komercdarbības

atbalsta sniedzēju un citiem labuma guvējiem, turklāt novērš

iespēju trešajām personām gūt labumu no sniegtā valsts

atbalsta.

Tādējādi apstrīdētā norma ir izrietējusi no prasībām, kuras

Latvija uzņēmusies, lai, sniedzot valsts atbalstu finansiālās

grūtībās nonākušai komercsabiedrībai, tiktu ievērotas ES tiesību

normas.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valsts atbalstam noteiktie

ierobežojumi ir vērsti ne vien uz Latvijas kā ES dalībvalsts

saistību, bet arī uz Satversmē nostiprinātā taisnīguma principa

un vienlīdzības principa ievērošanu (sk. Satversmes tiesas

2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 19.2.

punktu).

Ar valsts atbalstu visa sabiedrība tiek pasargāta no

negatīvajām sekām, ko varētu radīt komercsabiedrības neveiksmīga

pārvaldīšana un sekojošā maksātnespēja. Sniedzot komercdarbības

atbalstu, valsts iegūst kontrolējošu ietekmi uz komercsabiedrības

finanšu līdzekļiem, tāpēc valstij ir jānodrošina tāda

komercsabiedrības pārvaldīšana, lai pēc iespējas tiktu

aizsargātas sabiedrības intereses. Ierobežojot komercsabiedrības

tiesības pildīt pakārtotās saistības, tiek nodrošināta piešķirtā

valsts atbalsta izlietošana komercsabiedrības interesēs, proti,

komercsabiedrības restrukturizācijai un normālas komercdarbības

atjaunošanai, tādējādi nodrošinot arī to, ka komercsabiedrībā

ieguldītie valsts finanšu līdzekļi pēc iespējas tiek izlietoti

sabiedrības interesēs, turklāt tiek veicināta valsts ieguldīto

finanšu līdzekļu atgūšana. Ar apstrīdētās normas palīdzību tiek

nodrošināta sabiedrības un nodokļu maksātāju interešu

aizsardzība.

Līdz ar to apstrīdētā norma ir

piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai.