22. pants

Lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai

rodas tās pamattiesību ierobežošanas rezultātā, nav lielākas par

labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Tādējādi

Satversmes tiesai jānoskaidro šajā lietā līdzsvarojamās intereses

un jānoteic, kurām no šīm interesēm būtu piešķirama

prioritāte.

Apstrīdētā norma ierobežo Pieteikumu iesniedzēju, t.i.,

pakārtoto saistību subjektu, īpašuma tiesības, tāpēc izskatāmajā

lietā, vērtējot minētā ierobežojuma samērīgumu, jāņem vērā

pakārtoto saistību raksturs.

Procentu maksājumi, kas tiek saņemti no šādām pakārtotajām

saistībām tiešā veidā, ir atkarīgi no komercsabiedrības sekmīgas

darbības. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka īpašuma tiesības pašas

par sevi negarantē tiesības būt pasargātam no komercdarbības

riska (sk. Satversmes tiesas 2011.gada 30. marta sprieduma

2010-60-01 17.3. punktu). Tādējādi jau pēc attiecīgo saistību

rakstura var spriest, ka Pieteikumu iesniedzēji līdz ar tām

uzņēmušies ievērojamu komercdarbības risku, kas ietver arī

potenciālu īpašuma tiesību ierobežojumu vai pat zudumu

neveiksmīgas komercdarbības gadījumā.

Pieteikumu iesniedzēji kā pakārtoto saistību subjekti ir

pielīguši, ka tiesības atprasīt aizdevumu pirms termiņa viņiem ir

tikai komercsabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā

un pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, taču pirms

dalībnieku vai akcionāru prasījumu apmierināšanas. Līdz ar to

Pieteikumu iesniedzējiem ir jāuzņemas līdzatbildība situācijā,

kad komercsabiedrība nonākusi finansiālās grūtībās. Turklāt

apstrīdētā norma Pieteikumu iesniedzējiem saglabā prasījuma

tiesības.

Valstij, sniedzot atbalstu finansiālās grūtībās nonākušai

komercsabiedrībai, ir jāņem vērā Satversmē un ES tiesību normās,

tostarp EK lēmumā par valsts atbalstu noteiktās prasības un arī

jākontrolē tas, kā ieguldītie finanšu līdzekļi tiek izlietoti un

atgūti. Apstrīdētā norma ir uzskatāma par līdzekli, ar kuru

valsts var panākt to, ka ieguldītie līdzekļi tiek pēc iespējas

izlietoti sabiedrības interešu nodrošināšanai, kā arī to, lai

pakārtoto saistību subjekti, kas paši uzņēmušies komercdarbības

risku, negūst nepamatotu labumu no valsts sniegtā atbalsta.

Lietderīga valsts budžeta līdzekļu izlietošana un iespējami

ātrāka šo līdzekļu atgūšana ir visas sabiedrības interesēs.

Tādējādi sabiedrības labums no apstrīdētās normas ir lielāks

par Pieteikumu iesniedzēju tiesībām nodarīto kaitējumu.

Apstrīdētā norma atbilst Satversmes

105. pantam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Komercdarbības atbalsta

kontroles likuma 8. panta pirmo daļu par atbilstošu Latvijas

Republikas Satversmes 105. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A.Laviņš