6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētā

norma atbilst Satversmes 105. pantam.

Tiesībsargs pievienojas Saeimas atbildes rakstā paustajiem

argumentiem un norāda, ka izskatāmā lieta būtu jāvērtē Satversmes

105. panta otrā un trešā teikuma tvērumā. Pēc Tiesībsarga

ieskata, to apliecina apstrīdētās normas saturs. Ne apstrīdētā

norma, ne tās izstrādes dokumenti neliecinot, ka tā būtu pieņemta

tikai attiecībā uz Revertas pakārtoto saistību subjektiem.

Apstrīdētā norma esot abstrakta un attiecoties uz plašu

neidentificējamu personu loku. Pieteikumu iesniedzēju īpašuma

tiesības uz procentu maksājumiem netiekot atņemtas, bet tikai

ierobežotas uz laiku - no komercdarbības atbalsta piešķiršanas

brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām.

Tiesībsargs norāda, ka minētais pamattiesību ierobežojums ir

noteikts ar likumu. Varot piekrist Pieteikumu iesniedzēju

paustajam viedoklim, ka likumprojekts tika virzīts lielā steigā,

taču, pēc Tiesībsarga ieskata, steidzamība neesot būtiski

ietekmējusi pieņemto tiesisko regulējumu, citastarp arī

apstrīdēto normu. Apstrīdētajai normai esot leģitīms mērķis -

nepieļaut to, ka komercsabiedrības, kuras saņēmušas vai plāno

saņemt atbalstu un kurām ir pakārtotās saistības, primāri rūpējas

nevis par saņemtā atbalsta atmaksu, bet par pakārtoto saistību

izpildi. Tātad apstrīdētā norma pēc iespējas nodrošinot

sabiedrības un nodokļu maksātāju intereses.

Vērtējot apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

samērīgumu, Tiesībsargs uzsver, ka apstrīdētajā normā noteiktais

ir saistīts ar ES tiesībām. EST esot atzinusi, ka EK paziņojumi

uzskatāmi par tiesību aktiem, kas regulē EK un dalībvalstu

attiecības valsts atbalsta jomā. Tiesībsargs norāda, ka

likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti izvirzītā mērķa

sasniegšanai, jo EK paziņojumos nostiprināto principu

iestrādāšana nacionālajos normatīvajos aktos atzīstama par

tiesisku un efektīvu rīcību. Turklāt leģitīmo mērķi neesot

iespējams sasniegt ar citiem, personas pamattiesības mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem.

Pēc Tiesībsarga ieskata, sabiedrības gūtais labums esot

lielāks par personai nodarīto kaitējumu, jo ar apstrīdēto normu

vesela komercdarbības nozare tiekot pasargāta no ekonomiskās

krīzes radītā satricinājuma. Tādējādi tiekot pasargāta sabiedrība

kopumā. Turklāt apstrīdētā norma esot vērsta uz to, lai

valsts ieguldītie finanšu līdzekļi tiktu atgūti pēc iespējas

drīzāk, un tādējādi veicinot sabiedrības labklājību. Savukārt,

vērtējot indivīdam nodarītos zaudējumus, vajagot ņemt vērā to, ka

jebkurai personai, nodibinot pakārtotās saistības, jāapzinās

ievērojamais ar šādiem darījumiem saistītais risks, kas ietver

potenciālu īpašuma tiesību ierobežojumu vai pat zudumu

komercdarbības rezultātā.

Tiesībsargs uzskata, ka Satversmes tiesai jāapsver

nepieciešamība vērsties EST ar lūgumu sniegt prejudiciālo

nolēmumu.