5. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam.

Tieslietu ministrija piekrīt, ka Pieteikumu iesniedzēju

prasījuma tiesības attiecībā uz procentu izmaksu ietilpst

Satversmes 105. panta tvērumā. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata,

neesot pamatots Pieteikumu iesniedzēju uzskats, ka ar apstrīdēto

normu noteikta viņu īpašuma tiesību piespiedu atsavināšana.

Īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā tiekot pilnībā zaudētas

īpašuma tiesības uz īpašuma objektu vai tā daļu. Savukārt

izskatāmajā lietā Pieteikumu iesniedzējiem joprojām tiekot

saglabāts īpašums kā prasījuma tiesības pret Revertu visas

noguldījuma summas apmērā un kā prasījuma tiesības attiecībā uz

procentu izmaksu.

Tieslietu ministrija piekrīt Saeimas atbildes rakstā paustajam

viedoklim, ka apstrīdētā norma ierobežo īpašuma tiesību

izmantošanu uz noteiktu laiku. Apstrīdētā norma īpašuma tiesību

izmantošanu ierobežojot tikai noteiktā laika posmā, proti,

komercdarbības atbalsta sniegšanas laikā. Tas, ka Pieteikumu

iesniedzēji, realizējot prasījuma tiesības, iespējams, saņems

mazākus ienākumus, nekā prognozēts, nenozīmējot, ka nesaņemtās

summas apmērā notikusi īpašuma piespiedu atsavināšana Satversmes

105. panta ceturtā teikuma izpratnē. Apstrīdētā norma nosakot

īpašuma tiesību izmantošanas ierobežojumu, taču tas esot

vērtējams Satversmes 105. panta trešā teikuma tvērumā.

Vērtējot Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību ierobežojumu,

Tieslietu ministrija norāda, ka tas noteikts ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu likumu. Tieslietu ministrija arī piekrīt, ka minētajam

ierobežojumam ir leģitīms mērķis - nodrošināt būtisku sabiedrības

interešu un nodokļu maksātāju aizsardzību. Apstrīdētā norma esot

piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai, un, to pieņemot,

likumdevējs esot apsvēris, vai leģitīmo mērķi nevarētu sasniegt

ar alternatīviem, indivīdu tiesības mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem.

Tieslietu ministrija norāda, ka apstrīdētajā normā noteiktais

regulējums ir vērsts uz EK Pamatnostādnēs par valsts atbalstu

paredzēto kritēriju izpildi. Par apstrīdētās normas atbilstību ES

tiesībām liecinot EK lēmumā par valsts atbalstu atzinīgi

novērtētie Latvijas veiktie un plānotie sloga sadales principa

īstenošanas pasākumi.

Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, arī minētās pamatnostādnes

neparedzot labvēlīgākus līdzekļus pakārtoto saistību subjektu

ierobežošanai, jo aizliedzot jebkādu izmaksu veikšanu pakārtoto

saistību subjektiem. Tieslietu ministrija uzskata, ka nepastāv

tādi līdzvērtīgi alternatīvi līdzekļi, kas mazāk ierobežotu

Pieteikumu iesniedzēju tiesības, un ka arī labums, ko gūst

sabiedrība no apstrīdētajā normā noteiktā ierobežojuma, ir

lielāks par indivīda tiesību ierobežojumu. Proti, tiekot

nodrošināts tas, ka valsts atbalsta veidā privātas

kapitālsabiedrības iegūtie publiskie finanšu līdzekļi tiek

efektīvāk atmaksāti valsts budžetā, nevis izmantoti atsevišķu

personu interešu īstenošanai.