8. pants

Pieaicinātā persona - Finanšu un kapitāla tirgus

komisija (turpmāk - Komisija) - uzskata, ka apstrīdētā norma

atbilst Satversmes 105. pantam.

Komisija norāda, ka 2012. gada 15. martā Komisijas padome

pieņēma lēmumu, ar kuru tika anulēta Parex bankas licence

kredītiestādes darbībai. Pēc licences anulēšanas Parex banka esot

kļuvusi par komercsabiedrību, kas vairs nepakļaujas Komisijas

uzraudzībai, un uz to vairs neattiecoties Kredītiestāžu likuma un

tam pakārtoto normatīvo aktu prasības.

Komisija vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar Kredītiestāžu

likumu pakārtotās saistības pēc būtības esot uzskatāmas par

naudas līdzekļu aizdevumu kredītiestādei ar īpašiem likumā

paredzētiem nosacījumiem. Šāds aizdevums, kas paredz pirmstermiņa

atprasīšanu vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un

aizdevēja prasību apmierināšanu tikai pēc visu citu kreditoru

prasību apmierināšanas, esot pielīdzināms ieguldījumam

kredītiestādes kapitālā un rezervēs.

Komisija, atsaucoties uz Satversmes tiesas praksi lietā Nr.

2010-60-01, norāda, ka kredītiestāžu darbības jomā pakārtoto

saistību subjektu aizsardzības līmenis ir ievērojami zemāks nekā

citu kredītiestādes klientu, piemēram, noguldītāju, aizsardzības

līmenis. Pēc Komisijas ieskata, tas, kas tika teikts par

pakārtotajām saistībām, esot vienlīdz attiecināms ne tikai uz

kredītiestādēm, bet uz jebkuras citas valsts atbalstu saņemošas

komercsabiedrības kreditoru, tai skaitā Pieteikumu iesniedzēju,

aizsardzību un līgumisko saistību izpildi. Pēc Komisijas ieskata,

jebkuram pakārtoto saistību subjektam, arī tādam, kas veic

ieguldījumu nevis kredītiestādē, bet parastā komercsabiedrībā, ir

jāapzinās iespējamie ar šādu ieguldījumu saistītie riski un tas,

ka komercsabiedrības finansiālo sarežģījumu gadījumā viņa

aizsardzības līmenis būs zemāks nekā citu klientu aizsardzības

līmenis.

Komisija piekrīt Saeimas atbildes rakstā paustajam viedoklim,

ka pakārtoto saistību aizdevēji nav pasargāti no komercdarbības

riska un tiem jāuzņemas atbildība par komercsabiedrības

iepriekšējās darbības rezultātiem un ciestajiem zaudējumiem. Šo

atbildību nevarot panākt citādi kā vien nosakot ierobežojumus

pakārtoto saistību aizdevējiem. Komisija norāda, ka apstrīdētajā

normā noteiktais īpašuma tiesību ierobežojums nenozīmē faktisku

īpašuma atņemšanu, jo tiek ierobežota tikai ar pakārtotajām

saistībām aizdoto naudas līdzekļu procentu aprēķināšana un

izmaksa komercdarbības atbalsta sniegšanas laikā.

Komisija piekrīt Saeimas paustajam viedoklim par apstrīdētās

normas leģitīmo mērķi, kā arī norāda, ka apstrīdētajā normā

ietvertais Pieteikumu iesniedzēju tiesību ierobežojums ir

samērīgs.