2. pants

Pieteikuma iesniedzēja -

sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Itera Latvija"

(turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) lūdz izvērtēt apstrīdēto normu

atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)

1. un 105. pantam.

Pieteikuma iesniedzēja kopš 1999.

gada februāra esot akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" akcionārs,

un sākotnēji tai piederējušas akcijas, kas veidoja 25 procentus

no sabiedrības pamatkapitāla. Pieteikuma iesniedzēja 2003. gada

21. jūlijā daļu akciju esot pārdevusi, un pašreiz tai piederot

akcijas, kas veido 16 procentus no pamatkapitāla.

2002. gada 1. aprīlī stājās spēkā

Komerclikums, saskaņā ar kuru tika mainīti balsošanas principi

svarīgu lēmumu pieņemšanai. Likumā imperatīvi tika noteikts šādu

lēmumu pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits - ne mazāk kā trīs

ceturtdaļas no klātesošo akcionāru balsīm. Dibināšanas

dokumentos, tostarp statūtos, netika atļauts noteikt citādu

nepieciešamo balsu skaitu.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka

ar apstrīdēto regulējumu, pirmkārt, tiekot zaudēta ietekme

svarīgu lēmumu pieņemšanā un līdz ar to iespēja aizsargāt savas

intereses.

Statūtu iepriekšējā redakcija

noteica, ka vairākus svarīgus jautājumus sapulce ir tiesīga

izlemt tikai tad, ja tajā pārstāvētas vismaz trīs ceturtdaļas no

balsstiesīgajiem akcionāriem, un lēmumi šajos jautājumos ir

pieņemti, ja par tiem nobalso 85 procenti klātesošo akcionāru.

Tādējādi Pieteikuma iesniedzējai esot bijusi nodrošināta tiesiska

iespēja bloķēt svarīgu lēmumu pieņemšanu ar 15 procentiem plus

vienu balsi. Tas nozīmējis to, ka svarīgus lēmumus pārējie

akcionāri nevarēja pieņemt bez Pieteikuma iesniedzējas

piekrišanas. Arī mainīt šīs tiesības pārējie akcionāri nevarēja

bez Pieteikuma iesniedzējas piekrišanas, kas bija viena no tās

investīciju garantijām.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka

akcijas bija ieguvusi pirms apstrīdēto normu pieņemšanas un esot

paļāvusies uz to, ka valsts aizsargās tās tiesības ietekmēt

lēmumu pieņemšanu sabiedrībai svarīgos jautājumos. Likumdevēja

darbības rezultātā šīs tiesības esot nopietni aizskartas -

Pieteikuma iesniedzējai atņemta jebkāda ietekme svarīgu lēmumu

pieņemšanā.

Pēc Pieteikuma iesniedzējas

ieskata, likumdevējs, pieņemot apstrīdēto regulējumu, esot

būtiski grozījis ar iepriekšējiem likumiem noregulētās attiecības

un līdz ar to iejaucies privāttiesiskajā sfērā. Iejaukšanās

akcionāru brīvprātīgi nodibinātās saistībās un tiesībās par labu

vienai darījuma pusei esot uzskatāma par tiesiskai valstij

neatbilstošu un esot pretrunā ar samērīguma un tiesiskās

paļāvības principu, proti, demokrātiskas tiesiskas valsts

principiem, kuri izriet no Satversmes 1. panta.

Atzīstot, ka īpašuma tiesību

ierobežojumi noteiktos gadījumos var tikt pamatoti ar sabiedrības

interesēm, Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka šajā gadījumā tās

tiesības esot atņemtas bez jebkādas vajadzības un labuma

sabiedrībai.

Otrkārt, ar apstrīdētajām normām

tiekot aizskartas Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu.

Akcionāra tiesības ietekmēt lēmumu pieņemšanu akciju sabiedrībai

svarīgos jautājumos atspoguļojoties akciju cenā. Akciju paketei,

kas šādas tiesības nedod, esot daudz mazāka vērtība nekā tādai

akciju paketei, kas šādas tiesības dod. Pieteikuma iesniedzējas

īpašumā esošo akciju vērtība esot samazinājusies un šis

samazinājums, tai esot būtisks.

Pēc iepazīšanās ar lietas

materiāliem Pieteikuma iesniedzēja uzsvēra, ka Saeima atbildes

rakstā neesot pamatojusi tiesību ierobežojuma leģitimitāti un

samērīgumu ar konkrētiem ieguvumiem, kuri būtu panākti Pieteikuma

iesniedzējas pamattiesību ierobežojuma rezultātā. Apstrīdētā

norma, aizliedzot noteikt lielāku nepieciešamo balsu skaitu

svarīgu lēmumu pieņemšanai, ierobežojot Pieteikuma iesniedzējas

pamattiesības. Statūtos noteikts lielāks balsu skaits, piemēram,

80 vai vairāk procentu, aizsargātu akcionāru mazākuma intereses

labāk, nekā to atļauj likums, nosakot 75 procentus nepieciešamo

balsu.