3. pants

Institūcija, kas

izdevusi apstrīdētās normas, - Saeima - atbildes rakstā

norāda, ka nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un

uzskata, ka apstrīdētās normas nav pretrunā ar augstāka juridiskā

spēka tiesību normām.

Saeima vērš uzmanību uz to, ka

Komerclikuma 284. panta otrās daļas mērķis ir aizsargāt akcionāru

(it īpaši mazākumakcionāru) intereses, jo tā noteic, ka svarīgi

lēmumi tiek pieņemti tikai ar kvalificētu balsu vairākumu.

Mazākumakcionāru tiesību aizsardzība balstoties uz trim

galvenajiem principiem: vienlīdzību, atklātumu un informācijas

pieejamību. Valstij šā jautājuma risināšanā esot dota liela

rīcības brīvība, kas izrietot no Eiropas Savienības Padomes 1976.

gada 13. decembra otrās direktīvas 77/91/EEK, 1978. gada 9.

oktobra trešās direktīvas 78/855/EEK un 1982. gada 17. decembra

sestās direktīvas 82/891/EEK. Šāda rīcības brīvība izrietot arī

no Satversmes 105. panta, kas pieļauj īpašuma tiesību

ierobežošanu ar likumu.

Satversmes 105. pants vispārīgi

aizsargājot iespēju izmantot akcijas. No šā panta likumdevējam

izrietot pienākums paredzēt noteikumus, kas līdzsvarotu dažādu

personu intereses, un it īpaši tas attiecoties uz akciju

sabiedrībām, kurās daudzu jautājumu risināšanai nepieciešams

imperatīvs regulējums, lai garantētu sabiedrības pastāvēšanu un

funkcionēšanu, ņemot vērā akcionāru lielo skaitu un relatīvi

biežo maiņu. Saeima uzskata, ka apstrīdētās normas garantē

saprātīgu līdzsvaru starp dažādām akcionāru grupām.

Saeima norāda, ka likumdevējs ir

tiesīgs normatīvajā regulējumā izdarīt tādus grozījumus, kas

maina iepriekšējo stāvokli, šādā gadījumā paredzot saprātīgus

termiņus pārejai uz jaunajām prasībām.

Likums "Par akciju sabiedrībām"

neesot ietvēris Komerclikuma 142. panta otrajai daļai analogu

normu par to, ka akciju sabiedrības dibināšanas dokumentu

nosacījumi drīkst atšķirties no likuma noteikumiem tikai tad, ja

likums šādu atšķirību tieši atļauj. Savukārt akciju sabiedrības

statūtos neesot bijis aizliegts ietvert normas, kas akcionāru

sapulces lēmuma pieņemšanai konkrētos gadījumos paredzētu lielāku

minimāli nepieciešamo balsu skaitu nekā likumā noteiktais.

Komerclikums tika pieņemts 2000.

gada 13. aprīlī un stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī.

Uzņēmumu reģistrā reģistrējamām akciju sabiedrībām noteikts

pārejas periods līdz 2004. gada 31. decembrim, lai tās sakārtotu

savu darbību atbilstoši Komerc­likumam. Tātad likums paredzējis

vairāku gadu termiņu likuma prasību ieviešanai.

Likums neparedzējis izņēmumus.

Proti, neesot bijis atrunāts, ka apstrīdētās normas neattiektos

uz Komerclikuma spēkā stāšanās brīdī jau nodibinātām akciju

sabiedrībām, jo ar šo likumu aizsākta būtiska komerctiesību

reforma. Paredzot izņēmumus šajā un vairākos citos jautājumos,

reforma, pēc Saeimas ieskata, tiktu ierobežota.

Saeima pauž viedokli, ka

Pieteikuma iesniedzējas subjektīva paļaušanās uz likuma un

statūtu nemainību nav tiesiski aizsargājama. Komerclikuma 284.

panta otrās daļas atzīšana par spēku zaudējušu būtiski aizskartu

mazākumakcionāru intereses, jo izslēgtu obligāto prasību par

svarīgu lēmumu pieņemšanai nepieciešamo kvalificēto balsu

vairākumu.