1. pants

Termini komersants un

uzņēmējs nav sinonīmi. Tie izsaka katrs savu atšķirīgu

jēdzienu, tāpēc termins komersants nav lietojams

uzņēmēja vietā un ar terminu uzņēmējs nevar aizstāt

terminu komersants.

Uzņēmējs ietver plašāku

jēdzienu: tā ir 'fiziska vai juridiska persona, kas iegulda

kapitālu ilgstošā vai sistemātiskā saimnieciskā darbībā'.

Uzņēmēja tiešais nolūks var nebūt peļņas gūšana. Uzņēmējs var

būt: rīcībspējīga fiziska persona, ģimene, uzņēmējsabiedrība,

valsts, pašvaldība, sabiedriska organizācija, reliģiska

organizācija u.tml. Savukārt komersants ir 'fiziska vai

juridiska persona, kuras saimnieciskā darbība orientēta uz peļņas

gūšanu, tirdzniecību'. Komersanti ir daļa no uzņēmējiem

(minimālais gada apgrozījuma apmērs un citi noteikumi, kas

attiecināti uz komersantiem, minēti Komerclikuma B daļā).

Ja Komerclikums orientēts uz

komersantiem, termina komersants lietošana tajā ir

pamatota. Katrā ziņā jau Komerclikuma sākumdaļā ir nepieciešama

termina komersants definīcija.

Atbilstoša jēdzieniskā atšķirība

ir arī starp terminiem komercdarbība un

uzņēmējdarbība: tie nav sinonīmi , tāpēc

termins komercdarbība nav automātiski aizstājams ar

uzņēmējdarbība. Uzņēmējdarbība ir 'fiziskas vai

juridiskas personas ilgstoša vai sistemātiska saimnieciskā

darbība, kas saistīta ar kapitāla ieguldīšanu un vērsta uz preču

ražošanu, realizāciju, dažādu darbu izpildi, pakalpojumu

sniegšanu, tirdzniecību u.c.' (Likumu terminu vārdnīca. R., 1999,

226.lpp.). Uzņēmējdarbības tiešais nolūks var nebūt peļņas

gūšana. Savukārt komercdarbība ir 'atklāta ar preču un

pakalpojumu tirdzniecību (pirkšanu un pārdošanu) saistīta

saimnieciskā darbība, ko peļņas gūšanas nolūkā veic komersants

vai komercsabiedrība'.

Ja Komerclikums regulē

komercdarbību, nevis vispār uzņēmējdarbību, termina

komercdarbība lietošana ir pamatota.