2. pants

Strīdīgs ir termina

firma lietojums Komerclikumā un juridiskajā terminoloģijā

salīdzinājumā ar vispārlietojamo literāro valodu.

Latviešu literārajā valodā

aizguvums firma vairāk nekā 50 gadus lietots vispārīgā

'ražošanas vai tirdzniecības uzņēmuma vai to apvienības' nozīmē

(kaut arī tam nebija piešķirta konkrēta termina nozīme). Šajā

nozīmē vārds firma skaidrots latviešu literārās valodas

vārdnīcās un pazīstams plašākā Latvijas sabiedrībā. Turklāt vārds

firma ir internacionālisms, un tam atbilstošais angļu

valodas vārds firm līdzīgi skaidrots arī angļu valodā (sk.

Oksfordas vārdnīcas 1996.gada izdevumu). Tā tas fiksēts arī

speciālajā ekonomikas terminoloģijā (sk. Ekonomikas skaidrojošo

vārdnīcu. R., "Zinātne", 2000) un pat jurisprudencē

(sk. Latviešu-angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca. R.,

American Bar Association, 1993).

Turpretī Komerclikumā termins

firma lietots citā, t.i., 'komersanta nosaukuma', nozīmē,

tāpēc, no vienas puses, iebildumiem pret šādu lietojumu ir

pamats.

No otras puses, Konversācijas

vārdnīcā termins firma skaidrots kā tirdznieciskais

"vārds, ar kādu tirgotājs ved savu veikalu un parakstās

tirdzniecības lietās" (sk.8688. sleju). Vārdam firma

otra, t.i., 'nosaukuma' nozīme minēta arī "Latvijas padomju

enciklopēdijas" 3.sējumā (R., 1983) un jaunākajā

"Svešvārdu vārdnīcā" (R., 1999). Bez tam, kā apgalvo

juristi, 'nosaukuma' nozīme kā vienīgā termina firma

nozīme oficiāli lietota juridiskās terminoloģijas praksē, tāpēc

atteikties no tās praktiski neesot iespējams.

Ievērojot raksturoto situācijas

pretrunīgumu, LZA TK atzīst, ka:

1) termina firma lietošanu

'komersanta nosaukuma' nozīmē balsta (un pieļauj) juridiskās

terminoloģijas prakse, un vārda firma

divnozīmīguma dēļ tā aizstāšana ar vārdkopu firmas

nosaukums Komerclikumā nav vēlama , jo tas jēdzienisko

skaidrību nedotu; jēdzieniski skaidras būtu vārdkopas

komersanta nosaukums, filiāles nosaukums u.tml. pašreiz

Komerclikumā lietoto komersanta firma un filiāles

firma vietā;

2) vārda firma

divnozīmīgums un vispārlietojamās un juridiskās nozīmes

nesaderība, turklāt vienā un tai pašā saimnieciskās darbības

jomā, kas skar ne tikai tieslietas, bet arī ekonomiku,

nenovēršami radīs valodas praksē neskaidrības un pārpratumus,

tāpēc turpmāk terminu firma ieteicams paturēt tikai vienā

no nozīmēm, turklāt:

a) ja terminu firma patur

'nosaukuma' nozīmē, tad jāatsakās no firmas kā 'ražošanas vai

tirdzniecības uzņēmuma vai to apvienības' izpratnes (un tad par

nevēlamiem jāatzīst tādi lietojumi kā: šūšanas firma

"Latvija", mēbeļu firma "Rīga", firmas

veikals, firmas preces, firmas direktors, firmas veidlapas,

firmas darbība, firma aicina darbā, kas nav tikai

sarunvalodas līmeņa lietojums);

b) ja atteiktos no termina

firma 'nosaukuma' nozīmē, būtu iespēja firmu

paturēt kā kopjēdziena nosaukumu (atbilstoši angļu vārdam

company* ).

Tā kā vārds firma ir

internacionālisms, protams, būtiski ir saskaņot internacionālisma

semantiku ar saskarvalodām (galvenokārt, ar angļu un franču

valodu, kam ir galvenā loma ES).