Par konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu"

1Organizēt centralizētas mācības/kursus docētājiem (piemēram, AIC mācības par to, kā vērtēt studiju rezultātus), nodrošinot to pieejamību arī attālināti.

2Diskusiju cikla "Drosme mainīties"

35.diskusija "Augstākās izglītības pārvaldības un attīstības izaicinājumi" (2019.gada 20.decembris)

4Diskusijas darbnīcu kopsavilkums (diskusijas dalībnieku priekšlikumi)

1Pasaules pieredzei jābūt kā galvenajam kritērijam ārvalstu padomes locekļu atlasē. Izmantot diasporu kā resursu padomes locekļu ar ārvalstu pieredzi atlasei

1Pārskatīt ar amatpersonas statusa saistītos aspektus, kas mazina motivāciju personai kļūt par universitātes/augstskolas padomes locekli. Iespējams veidot arī divu palātu sistēmu, kurā senātam ir jāapstiprina budžets.

1Svarīgi saglabāt to funkciju, kas paredz, ka darba devēji var iesaistīties augstākās izglītības institūciju darbā. Finanšu, stratēģiskie jautājumi jāatstāj

2profesionāli atlasītu, augstskolu lēmējinstitūciju apstiprinātu personu pārziņā;

3personām, kurām ir ne tikai akadēmiskās, bet arī uzņēmējdarbības kompetences.

1Efektīvai pārvaldībai ir jānotiek nemitīgi, tādējādi Latvijas Darba devēju konfederācija ir pret instanci, kas sanāk kopā pāris reizes gadā.

1Padomei ir būtiska loma rektora vēlēšanās. Mainot ideju par padomi mainās arī process, kurā ievēl rektoru. Izsludinot konkursu uz rektora amatu, uz vēlēšanām tiek tikai tie kandidāti, kurus ir apstiprinājusi padome.

1Neiekļaut rektoru padomes sastāvā. Jādomā par to, kāda būs rektora atbildība, un par ko atbildēs padome.

1Veikt pilotprojektu lielākajās universitātēs, izveidojot tajās padomes un izvērtēt tās darbības rezultātus.

1Nepieciešams izveidot investoru padomi.

1Ievērot nepieciešamos priekšnosacījumus ciešākas integrācijas procesu stimulēšanai un aktivizēšanai:

2sākotnēji formulēt stratēģisko redzējumu izmaiņu nepieciešamībai; izmaiņas neveikt agresīvā veidā;

3sakārtot juridiskos jautājumus, lai integrācija vispār būtu iespējama un vienkāršot birokrātisko procedūru. Piemēram, lai varētu apvienot divas privātās augstskolas (Komerclikums un Augstskolu likums savstarpēji nesaskan);

4iesaistīt studējošos integrācijas procesā, ņemot vērā viņu viedokli;

5katrai augstākās izglītības institūcijai fokusēties uz savu specializāciju. Tādējādi arī koncentrējot savus resursus, t.sk. akadēmisko personālu;

6izmainīt atskaitīšanās veidu katra augstskola atskaitās tikai individuāli par sevi;

7neaprobežoties tikai ar Latviju un mainīt savu provinciālo redzējumu, nepieciešama starptautiskā dimensija, Eiropas izglītības telpa;

8pievērst uzmanību studiju programmām, kurās nav daudz studējošo un sagatavotie speciālisti darba tirgū nav vajadzīgi;

9izvērtēt iespēju piešķirt mērķfinansējumu integrācijas veicināšanai Valsts pētījumu programma ir iespēja sadarbības sekmēšanai augstskolām un zinātniskiem institūtiem;

10definēt specializācijas kvalitātes līmeni, lai veicinātu izaugsmi (akreditācija, apmācība) un konkrētus kvalitātes rādītājus (piemēram, Hirša indekss).

1Atbrīvoties no tā, kas apgrūtina un kavē sadarbību starp augstākās izglītības institūcijām, un rada šķēršļus integrācijai, piemēram,

2profesionālo un akadēmisko studiju programmu dalījums;

3profesiju standarti;

4dubultie diplomi.

53.pielikums

6Iekšējo un ārējo padomes locekļu īpatsvars dažādās Baltijas jūras reģiona universitātēs

7UniversitātePadomes locekļu skaitsIekšējie (iecelšanas princips)Ārējie (iecelšanas princips)Vieta QS reitingāMājas lapa, piezīmesAalto Universitāte, FI707 (ievēlē universitātes nominācijas komisija)134https://www.aalto.fi/en/aalto-university/organisationHelsinki Universitāte, FI15(universitātes kolēģija lemj par padomes locekļu skaitu)

89(2 ir studenti)

96(padomes priekšsēdētājs ir ārējais pārstāvis, ievēlē universitātes kolēģija)

10107Universitātes kolēģija ir līdzīga senātam.Ir starptautiskais padomdevēju konvents (ievēlē padome)

11https://www.helsinki.fi/en/ihmiset-0/the-board-the-university-collegium

12Tartu Universitāte, EE115(nominē senāts)

136(5 nominē izglītības un zinātnes ministrs, 1 Igaunijas Zinātņu akadēmija)

14301https://www.ut.ee/en/university/structure-and-staff/university-governancePadomes lielākā daļa nav darba attiecībās ar universitāti. Senātam ir vienreiz veto tiesības par padomes pieņemtiem lēmumiem attiecībā uz budžetu.

15TalTech, EE115(nominē senāts)

166(5 nominē izglītības un zinātnes ministrs, 1 Igaunijas Zinātņu akadēmija)

17601-650https://www.ttu.ee/university/structure/tut-board-of-governors/ Padomes lielākā daļa nav darba attiecībās ar universitāti.Senātam ir vienreiz veto tiesības par padomes pieņemtiem lēmumiem attiecībā ar rektora ievēlēšanu un statūtu apstiprināšanu.

18Kauņas Universitāte, LT9 (vai 11)1 students,2 (3) akadēmiskais/zinātniskais personāls;

191 no administrācijas

201 apstiprina ministrija, saskaņojot ar universitātes senātu;4 (5) apstiprina ministrija sadarbībā ar Augstākās izglītības padomi

21751-800https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/TAIS.343430Padomes priekšsēdētājs nav universitātes darbinieks;

22likums:

23Viļņas Universitāte, LT115 ievēlē akadēmiskais personāls,1 ievēlē studenti no studentiem.

24Nedrīkst būt senāta locekļi

254 ievēlē akadēmiskais personāls,1 ievēlē studenti.

26Nedrīkst būt deputāti, valdības pārstāvji un ierēdņi

27458https://www.vu.lt/site_files/Adm/statutas/VU_Statute.pdf

28Budžeta pieņemšanai vajag senāta viedokli.

29Varšavas Universitāte, PL71 padomes loceklis ir Studentu apvienības prezidents6349http://en.uw.edu.pl/about-university/governance/the-university-council-of-the-university-of-warsaw/Jagaiļa Universitāte, Krakova, PL71 padomes loceklis ir Studentu apvienības prezidents; 3 no universitātes akadēmiskās vides3338https://en.uj.edu.pl/en_US/about-university/governance/university-councilRīgas Tehniskā universitāte, LVNAV701-750 Latvijas Universitāte, LV801-1000 Rīgas Stradiņa universitāte, LV801-1000

304.pielikums

31Koledžas profesionālās izglītības iestāžu tipoloģijā

32Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, koledžas vienlaikus ir gan profesionālās izglītības, gan augstākās izglītības institūcijas ar tiesībām īstenot profesionālās izglītības programmas atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras 3. 5. līmenim.

33Boloņas procesā, izstrādājot kvalifikāciju ietvarstruktūru Eiropas augstākās izglītības telpai,87 tika iezīmēta un nostiprināta arī īsā cikla augstākās izglītības loma. Īsā cikla augstākā izglītība ir nozīmīgs izglītības posms, kas nodrošina vieglāku pāreju no vidējās uz augstāko izglītību. Tā ir iespēja virzīties uz priekšu pa izglītības līmeņiem karjeras mērķu sasniegšanā, izmantojot iepriekšējā izglītības posmā iegūto izglītību (pielīdzinot daļēji vai pilnā apjomā).

34Boloņas process augstākajā izglītībā paredz trīs izglītības ciklus: bakalaura studijas, maģistra studijas un doktora studijas. Atbilstoši Dublinas deskriptoriem (studiju līmenim raksturīgo studiju rezultātu uzskaitījumam), kas tika nodefinēti, veidojot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru, īsā cikla augstākās izglītības programmas ir daļa no pirmā augstākās izglītības cikla, kas atbilst Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 5.līmenim. Vienlaikus Boloņas process nenosaka institucionālo modeli īsā cikla augstākās izglītības īstenošanai, un valstu pieejas atšķiras.

35Parīzes komunikē88 (2018) uzsver, ka daudzās mūsu sistēmās ECTS balstītai īsā cikla kvalifikācijām ir aizvien nozīmīgāka loma studējošo sagatavošanā nodarbinātībai un tālākām studijām, kā arī sociālās kohēzijas uzlabošanā, atvieglojot piekļuvi personām, kuras citādi nebūtu iekļāvušies augstākajā izglītībā. Tāpēc mēs iekļaujam īsā cikla kvalifikācijas kā atsevišķas kvalifikācijas Eiropas augstākās izglītības telpas (EAIT) (QF-EHEA) visaptverošajā kvalifikāciju ietvarstruktūrā. Katra valsts var izlemt, vai un kā integrēt īsā cikla kvalifikācijas savā nacionālajā augstākās izglītības sistēmā.

36Padomes ieteikums89 (2018) par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu, kuru paredz ieviest Latvijā, uzsver, ka nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras vai sistēmas ir pielīdzinātas Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai ar atsaucēm, kas ir pārskatītas un, attiecīgā gadījumā atjauninātas, un ir veikušas pašsertifikāciju saistībā ar Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūru (Latvija ir iesniegusi un aizstāvējusi atjaunoto ziņojumu 2018. gada 4. novembrī90). Augstākās izglītības sistēma ir organizēta saskaņā ar Boloņas procesa struktūrām un principiem, kas aptver trīs ciklu sistēmu un, ja tas attiecas uz dalībvalsti, īsu ciklu, kā definēts Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūrā; un ārēju kvalitātes nodrošināšanu veic neatkarīgas kvalitātes nodrošināšanas aģentūras, kas ir reģistrētas vai pieteikušās reģistrācijai Eiropas kvalitātes nodrošināšanas reģistrā un kas tādējādi darbojas, ievērojot gan standartus un pamatnostādnes attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu Eiropas augstākās izglītības telpā, gan Eiropas pieeju kopīgu programmu kvalitātes nodrošināšanai. No Padomes ieteikuma izriet, ka izglītības iestādēm, kas realizē augstākās izglītības programmas, jāspēj pierādīt tās atbilstību ESG.

37ESG attiecas uz visiem augstākās izglītības piedāvājumiem EAIT, neskatoties uz studiju formu vai īstenošanas vietu91. Tādēļ ESG jāattiecina uz visu augstāko izglītību, ieskaitot transnacionālu vai pārrobežu izglītības īstenošanu. Šajā dokumentā termins "programma" attiecas uz augstāko izglītību tās plašākajā nozīmē, ieskaitot tās programmas, kuras beidzot netiek piešķirtas oficiālās kvalifikācijas. AIC skaidro, ka šajā gadījumā vārds "kvalifikācija" lietots Lisabonas Konvencijas nozīmē: jebkurš grāds, diploms vai cits dokuments, ko piešķir kompetenta iestāde, apliecinot augstākās izglītības programmas sekmīgu pabeigšanu.92

38AUGSTĀKĀS UN PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TIPOLOĢIJA

39Ņemot vērā augstāk minēto, nostiprinot koledžas kā profesionālās izglītības iestādes, kurām ir tiesības īstenot īsā cikla augstākās izglītības studiju programmas, ir jāievēro šādi nosacījumi:

40koledžas tiek iekļautas profesionālās izglītības iestāžu tipoloģijā;

41turpmāk tiek plānota pāreja uz vienotu izglītības iestāžu reģistru, atsevišķi nenodalot augstskolu reģistru;

42koledžas turpina īstenot īsā cikla augstākās izglītības studiju programmas un studējošie saņem izglītības dokumentus, kas apliecina, ka iegūta pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras 5.līmeņa profesionālā kvalifikācija, kas ļauj uzsākt studijas vēlākajos posmos atbilstošā profesionālā bakalaura studiju programmā;

43tiek pārskatīti koledžas izveidošanas un reģistrācijas noteikumi, salāgojot ar profesionālās izglītības sistēmas prasībām;

44koledžām institucionālo akreditācijas procesu veic IKVD sadarbībā ar AIKA (ja izglītības iestāde īsteno īsā cikla studiju programmas), ievērojot ESG prasības un nodrošinot informācijas apmaiņu un akreditācijas datu izmantošanu AIKA;

45studiju programmu licencēšanas un studiju virzienu akreditācijas procesu veic AIKA nodrošinot informācijas apmaiņu un akreditācijas datu izmantošanu IKVD;

46īsā cikla augstākās izglītības studiju programmas tiek licencētas un studiju virzieni akreditēti, ievērojot prasības pēctecības nodrošināšanai ar pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmām. Šī pieeja vienlaikus ļauj samazināt studiju virziena akreditācijas izmaksas;

47augstskolu likumā tiek nostiprināts, ka īsā cikla augstākās izglītības studiju programmas īsteno gan AII, gan profesionālās izglītības institūcijas koledžas;

48koledžas, kuras ir integrētas augstskolās, turpina darbību kā profesionālās izglītības institūcijas augstskolu aģentūras;

49plānotās izmaiņas neapdraud koledžu līdzšinējo starptautisko sadarbību Erasmus+ programmā un neierobežo tiesības attīstīt tālāku sadarbību ar citu valstu institūcijām, kuras īsteno īsā cikla augstākās izglītības studiju programmas vai tām atbilstošas pirmā cikla augstākās izglītības studiju programmas.93

50Izaicinājumi un uzdevumi

51LKI-5 saturs jāsaskaņo ar LKI-4 programmām, nodrošinot pēctecību, kā arī loģisku pāreju uz LKI-6 un LKI-7. Īpaši svarīgi tas ir profesionālā augstākā izglītības pakāpē, lai nodrošinātu satura atbilstību nozaru prasībām, tehnoloģiju attīstībai, digitalizācijai un vispārējām prasmēm personības izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai darba tirgū t.sk. digitālo prasmju attīstība.

52Koledžas

53Statuss profesionālās izglītības iestāde