Par konceptuālo ziņojumu "Par Eiropas Savienības tiesību aktos atļautajiem izņēmumiem sankciju piemērošanā un Latvijas kompetentajām iestādēm šo izņēmumu piemērošanā"

17. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu ir izveidota pilnībā vai daļēji decentralizēta sankciju ieviešanas un līdz ar to arī izņēmumu/atļauju noteikšanas sistēma. Proti, pilnībā vai daļēji decentralizēta sistēma ir 22 no 27 ES dalībvalstīm2, pilnībā centralizētu sistēmu izveidojot tikai Čehijā, Horvātijā, Kiprā, Maltā un Somijā. Tomēr citu valstu prakse nav nedz viennozīmīgi par labu vienam vai otram modelim, nedz izšķiroša Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā. Tādēļ, izvērtējot piemērotāko risinājumu ES sankciju efektīvai un skaidrai piemērošanai Latvijā, secināms, ka, ņemot vērā sankciju jautājumu saturiski plašo loku, skaidra un pamatota lēmuma pieņemšanai nepieciešams piesaistīt ne tikai sankciju speciālistus, bet arī var rasties nepieciešamība lūgt viedokli konkrētās nozares kompetentajai institūcijai. Vienlaikus nepieciešams radīt skaidru institucionālo sistēmu, kas būtu saprotama ikvienai personai un spētu novērst kazuistisku lēmumu pieņemšanu. Decentralizētā sistēma, kas Latvijā tiek piemērota sankciju ievērošanas uzraudzībā, šobrīd nav pietiekami efektīva un ilgtspējīga.

Tā vietā līdzšinējā pieredze sankciju piemērošanā norāda, ka ir nepieciešama viena iestāde, kurā vērsties saistībā ar sankciju izņēmumu piemērošanas jautājumiem. Latvijas nacionālā tiesību sistēma ir pierādījusi, ka valsts mērogā visefektīvāk konkrētus lēmumus ir pieņemt, ja viss jautājumu tvērums ietilpst vienas institūcijas kompetencē. Šāds modelis nodrošina, ka tiek novērsti dalītas kompetences pamatprincipi, kas sevi pierādījuši, kā neefektīvi.