18. pants

Proti, no iepriekš iezīmētajiem potenciālajiem risinājumiem sankciju un no tām paredzēto izņēmumu un/vai atļauju piemērošanai, Ārlietu ministrijas ieskatā, vispiemērotākais, efektīvākais un saturiski labākais risinājums, kas visvairāk atbilstu izvirzītajiem pamatprincipiem un spētu ilgtspējīgi novērst šobrīd faktiski radušās problēmas minēto izņēmumu piemērošanai, būtu attiecībā uz ES tiesību aktos pieļauto izņēmumu un atļauju piemērošanu noteikt Finanšu izlūkošanas dienestu par kompetento iestādi, kura kompetencē būtu lēmumu pieņemšana visu Eiropas Savienības sankcijās paredzēto izņēmumu piemērošanā, pārņemot arī lēmumu pieņemšanu par atļauju piešķiršanu konkrētu maksājumu veikšanai. Ārlietu ministrijas ieskatā, vienas iestādes noteikšana kopumā visefektīvāk spētu reaģēt uz de facto decentralizētās sistēmas radītājām problēmām un neskaidrībām. Ievērojot līdzšinējo darbību, piekļuvi resursiem, pieredzi sadarbībā starp dažādām iestādēm un pārrobežu sadarbībā, šāda sistēma novērstu dažādas un kazuistiskas prakses izveidošanos, tā būtu sankciju subjektam vissaprotamākā un pieejamākā, kā arī nodrošinātu līdzsvaru starp sasniedzamajiem mērķiem un nepieciešamajiem resursiem un izmaiņām pašreizējā sistēmā ne tikai attiecībā uz nepieciešamajiem papildus līdzekļiem no valsts budžeta, bet arī esošo resursu praktiskai un efektīvai izmantošanai. Tāpat risinājums nodrošinātu, ka iestāde būtu ilgtspējīga, ātri un vienkārši pielāgojama jauniem izaicinājumiem un nodrošinātu šī ziņojuma izklāstīto pamatprincipu ievērošanu praksē. Ārlietu ministrija uzskata, ka, ņemot vērā nepieciešamību paredzēt papildus līdzekļus valsts budžetā, kā arī nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, risinājuma ieviešana būtu iespējama sākot ar 2024.gada 1.janvāri. Vienlaikus jāapzinās, ka FID būs nepieciešams pārejas periods pēc budžeta līdzekļu saņemšanas, lai faktiski sāktu pildīt tam piešķirtās papildus funkcijas. Pēc konceptuālā ziņojuma pieņemšanas Ārlietu ministrija varētu sagatavot un Ministru kabinetā iesniegt likumprojektu "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" (grozījumi prognozējami vismaz Sankciju likuma 10. un 13.pantā), kā arī citos saistītos normatīvos aktos, ja tas būs nepieciešams FID funkciju paplašināšanai.

Vienlaikus, FID pieņemot arī lēmumus par konkrētu maksājumu veikšanu, tiek atrisināta pašlaik pastāvošā situācija, ar ko saskaras Latvijas Banka, kur jautājumi par atļaujām konkrētu maksājumu veikšanai ir saistīti ar izvērtējumu par sankcijām pakļauto personu lūgumos ietverto pamatojumu atbilstību ES tiesību aktos paredzētajiem izņēmumiem. Piemēram, sankcijām pakļauto personu pamatvajadzību nodrošināšanai, kas ietver medicīnas, juridiskos pakalpojumus, īpašuma uzturēšanu. FID, uzņemoties lēmumu pieņemšanu konkrētu maksājumu veikšanai, būtu būtiski nodot Latvijas Bankas līdzšinējo pieredzi, zināšanas un izstrādātās procedūras. Attiecībā uz minēto un, ņemot vērā jomu, kurās ES tiesību aktos paredzēti izņēmumi, loku, FID būtu jāparedz iespēja konsultēties ar nozari kompetentajām institūcijām.

Vienlaikus būtu jāizvērtē iespēja, ka gadījumos, kuriem būtu nepieciešama politiska izšķiršanās par noteikta lēmuma pieņemšanu, FID var lūgt Ārlietu ministriju vērsties Ministru kabinetā, lai tiktu pieņemts politiska līmeņa lēmums.