1. pants

RISINĀJUMA VARIANTS

Veidot vienu intelektuālā īpašuma

tiesību aizsardzības iestādi, kas būtu atbildīga par ar visu

intelektuālā īpašuma tiesību jomu saistītiem jautājumiem

Veidojot vienotu valsts pārvaldes iestādi, kam būtu kompetence

rūpnieciskā īpašuma tiesību, autortiesību un blakustiesību jomā,

tiktu sekmēts vienots skatījums valstiskā mērogā uz intelektuālā

īpašuma jomu kā vienotu veselumu. Tādējādi tiktu veidota

sinerģija starp nozares dalībniekiem (rūpnieciskais īpašums,

autortiesības un blakustiesības, sabiedrības informēšana). Kā

ieguvums šādas sistēmas izveidei norādāma arī vienotā pārstāvība

starptautiskajās organizācijās, līdz ar to efektivizējot finanšu

līdzekļus un cilvēkresursus, kā arī veicinot nozares speciālistu

profesionālo attīstību. Arī dialoga veidošana ar sabiedrību

intelektuālā īpašuma tiesību aktuālos jautājumos būtu veiksmīgāka

un konstruktīvāka, ja to veiktu viena iestāde.

Norādāms, ka vēsturiski autortiesību un blakustiesību joma ir

bijusi cieši saistīta ar kultūras un izklaides nozari (filmas,

mūzika, utt.), līdz ar to tā pamatoti tika uztverta kā kultūras

nozares sastāvdaļa. Tomēr, ņemot vērā autortiesību jomas straujo

attīstību pēdējo gadu laikā, autortiesību loma ir būtiski

palielinājusies un skar arī uz tehnoloģijām bāzētas nozares,

piemēram, mediju vidi un datorprogrammatūras, kam attiecīgi ir

neatsverama loma valsts ekonomiskajā attīstībā un izaugsmē, un

būtiska sasaiste ar rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību.

Piemēram, programmatūras ir aizsargātas ar autortiesībām,

vienlaikus tās ir cieši saistītas ar patentētajām tehnoloģijām un

ar dizainparaugiem aizsargātajām ierīcēm. Tāpat arī kultūras

jomas attīstība tiek būtiski ietekmēta caur digitālajām un

interneta tehnoloģijām. Arvien pieaugošā nepieciešamība risināt

jautājumu par pieprasījumu pēc viltotām un pirātiskām precēm skar

visu intelektuālā īpašuma tiesību jomu kopumā. Līdz ar to,

vairākas valstis, tostarp Igaunija, Zviedrija, Vācija, ir

izvēlējušās vienotu intelektuālā īpašuma tiesību pieejas modeli,

deleģējot vienai valsts iestādei kompetenci gan pār rūpnieciskā

īpašuma tiesību jautājumiem, gan pār autortiesību jomu. Šādā

veidā tiek nodrošināta vienota intelektuālā īpašuma tiesību

politika un sabiedrības informētības veicināšana par intelektuālā

īpašuma tiesībām un to aizsardzības nozīmīgumu.

Lai novērstu trūkumus, uz ko ir norādījuši nevalstisko

organizāciju pārstāvji, piemēram, Ārvalstu investoru padome,

Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Jauno zinātnieku

apvienība, autortiesību un blakustiesību joma politikas

veidošanas līmenī būtu nododama Tieslietu ministrijai, savukārt

sabiedrības informēšanu par autortiesību un blakustiesību

tiesisko aizsardzību veiktu Patentu valde. Piedāvātais risinājums

varētu palielināt kultūras nozares administratīvo slogu, jo

jautājumos, kas skar, piemēram, radošo industriju attīstību un

kultūras mantojuma digitalizācijas projektus, Kultūras

ministrijai būtu jāsaglabā sava kompetence un jāveic attiecīgie

uzdevumi. Nav garantēts, ka piedāvātā risinājuma rezultātā

netiktu ietekmēta atgriezeniskā saite no sabiedrības attiecībā uz

autortiesību un radošo industriju jomu, kas ir būtiska politikas

veidošanai.