1. pants

Veselības aprūpes finansēšanas

modelis

Finansēšanas modelis balstās uz pilna veselības pakalpojuma

groza nodrošināšanu visiem valsts iedzīvotājiem ar valsts

obligāto universālo veselības apdrošināšanu no valsts budžeta

līdzekļiem, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas

valsts nodokļu maksātājiem (rezidentiem) likuma "Par

nodokļiem un nodevām" un likuma "Par valsts sociālo

apdrošināšanu" izpratnē. Finansēšanas modelis balstās uz

esošā vienlīdzības principa saglabāšanu visiem valsts

iedzīvotājiem. Neatkarīgi no to ienākuma līmeņa, veselības

stāvokļa vai vecuma, tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas

saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav tieši sasaistīti

ar katra indivīda veiktā maksājuma apmēru. Tiek nodrošināta

iedzīvotāju finansiālā aizsardzība, saglabājot vienoto

pakalpojumu apmaksas daļu un pasūtītāju - valsts iestādi, ar

kuras starpniecību plānots nodrošināt valsts obligāto universālo

apdrošināšanu iedzīvotājiem (rezidentiem) un turpināt organizēt

valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu iegādi, būtiski

nepalielinot administratīvās izmaksas.

9.attēls

1.Veselības aprūpes finansēšanas modelis

1.modeļa

priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības

Trūkumi

Finanšu aizsardzības un vienlīdzības

principa nodrošinājums.

Sākotnējā iedzīvotāju neizpratne par

identificējamu pakalpojuma saņemšanu un reformu īstenošanas

efektivitāti veselības nozarē

Veselības aprūpes pakalpojumu, kompensējamo

medikamentu pieejamība. Saglabāts pilns pakalpojumu grozs un

nav pieļauta pakalpojumu fragmentācija.

Nepieciešams garantēt valsts budžeta

finansējumu un prioritāti, bez nepieciešamā finansējuma

netiek nodrošināta efektīva darbība.

Palielinās veselīgāku cilvēku īpatsvars.

Pacientu identifikācija un iedzīvotāju reģistra vai VSAA

administrēšanas platformas izmantošana.

Ieviešot finansiālās aizsardzības un vienlīdzības principa

nodrošinājumu, saglabājot pilnu pakalpojuma grozu, nosakot

veselības nozari kā prioritāti ar atbilstošu finansējuma apmēru

ieguvumi ir mirstības samazināšanās un palielināts

iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaits, iedzīvotājiem

samazinātos papildus privātie maksājumi, uzlabotos pakalpojumu

pieejamība visām sabiedrības grupām, palielinātos iespēja saņemt

kompensējamos medikamentus, paaugstinātos darba samaksa veselības

aprūpes speciālistiem. Samazinot pacientiem privātos maksājumus,

paaugstinātos iedzīvotāju finansiālā aizsardzība, kas ir

pasliktinājusies vēl vairāk pēc krīzes seku pārvarēšanas.

Tādējādi, samazinātos arī iedzīvotāju potenciāli zaudētie mūža

gadi, kas dod būtisku pienesumu visas tautsaimniecības

attīstībā.

Pirmā finansēšanas modeļa ieviešana paredz to, ka netiek

dalīts pakalpojumu grozs, taču minētajā finansēšanas modelī

plānots definēt pakalpojumu saņemšanas ilgumu, nodrošinot

iedzīvotājiem pieejamu valsts apmaksātu veselības aprūpi, tai

skaitā laboratoriskos un cita veida izmeklējumus. Jāņem vērā, ka

vienlīdzīga veselības aprūpes pakalpojuma sadalījums no valsts

obligātās veselības apdrošināšanas seguma pie noteikta

finansējuma apjoma paredz iespēju tirgū līdzdarboties privātajiem

apdrošinātājiem, kas nodrošinātu ārpus definētā pakalpojuma groza

pakalpojumus, kurus ikviens, kam būtu interese varētu iegādāties,

kā arī radot iespēju saņemt pakalpojumus ātrāk kā valstī

noteiktajā pakalpojumu gaidīšanas laikā. Valsts obligāto

universālo veselības apdrošināšanu iespējams nodrošināt vairākos

veidos. Proti, pakāpeniski izvirzot veselības nozari kā

prioritāti koriģējot esošajā nodokļu bāzē noteikto sadalījumu

atsevišķi norādot iezīmētu procentu valsts universālam obligātās

veselības apdrošināšanas pārklājumam. Šāds risinājums prasīs

ievērojamus normatīvo aktu grozījumus un kopumā paaugstinās

valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes slogu, tuvākajā

nākotnē nesasniedzot noteiktajam mērķim vēlamo pienesumu. Kā

alternatīvs risinājums izskatāma valsts universālās obligātās

veselības apdrošināšanas normatīva izstrāde sadarbībā ar nozares

ministrijām, paredzot finansiālo segumu no valsts budžeta

līdzekļiem, tādējādi neizslēdzot iespēju piesaistīt vairākus

finansēšanas avotus. Līdztekus šajā gadījumā atstājot iespēju

privātajiem apdrošinātājiem līdzdarboties tirgū. Šobrīd Latvijā

veselības apdrošināšanas polise ir aptuveni 300 000

strādājošajiem iedzīvotājiem. 30% no iepriekšminētajiem

strādājošajiem veselības apdrošināšanas polises iegādājas valsts

iestādes un pašvaldības13, kas pamatā sedz pacienta

iemaksas, līdzmaksājumus, ambulatoro un plānveida stacionāro

palīdzību.

10.attēls.

Apdrošināto personu skaits pret nodarbināto skaitu

Avots: Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezentācijas

dati

Veselības aprūpes pakalpojumi no valsts budžeta

līdzekļiem (vispārējie ieņēmumi) un iemaksas visiem Latvijas

iedzīvotājiem tiek segti pilnā apmērā šādiem pakalpojumiem:

• neatliekamās medicīniskās brigādes sniegtā palīdzība;

• palīdzība slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības

nodaļās un neatliekamā palīdzība slimnīcās;

• palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā;

• kompensējamās zāles un medicīnas ierīces;

• zāles un medicīniskās ierīces, kuras valsts iepērk

centralizēti;

• specializētie pakalpojumi noteiktu saslimšanu ārstēšanā;

• primārā veselības aprūpe;

• bērniem līdz 18 gadiem un grūtniecēm nepieciešamā

aprūpe;

• medicīniskā rehabilitācija;

• paliatīvā aprūpe;

• sekundārā ambulatorā veselības aprūpe;

• stacionārā veselības aprūpe;

• terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi;

• pacientu iemaksu kompensācijas mehānisms sociāli

neaizsargātajām iedzīvotāju grupām;

• norēķini par veselības aprūpes pakalpojumiem ES un EEZ

dalībvalstīm.

Pašvaldības ir atbildīgas par veselības aprūpes

pieejamības nodrošināšanu, kā arī iedzīvotāju veselīga

dzīvesveida un sporta veicināšanu atbilstoši Likuma "Par

pašvaldībām" 15.panta 6.punktā noteiktajam.

Brīvprātīgā privātā apdrošināšana nodrošina iespēju

saņemt paaugstināta servisa veselības aprūpes pakalpojumus,

iespēju saņemt papildus pakalpojumus, kas ir ārpus definētā

pakalpojumu groza, kā arī radot iespēju saņemt pakalpojumus ātrāk

kā valstī noteiktajā pakalpojumu gaidīšanas laikā.