2. pants

Veselības aprūpes finansēšanas

modelis

Finansēšanas modelis paredz dalīto veselības aprūpes

pakalpojuma grozu, kas paredz valsts apdrošinātāja un privātā

apdrošinātāja pakalpojumu iepirkšanu, par finansēšanas avotu

izmantojot valsts budžeta ieņēmumiem un apdrošināšanas prēmiju

maksājumiem, kas varētu būt 25-70 euro apmērā mēnesī.

Finansēšanas modelis balstās uz obligātās privātās apdrošināšanas

iemaksām, iemaksām no valsts budžeta un obligātajām iemaksām, kas

nonāk Valsts veselības riska fondā, kur tiek nodrošināta

palīdzība sarežģītu un ar lielām izmaksām nepieciešamajiem

medicīniskajiem pakalpojumiem.

11.attēls.

2.Veselības aprūpes finansēšanas modeļa finanšu plūsma

Avots: Latvijas Bankas Obligātās veselības apdrošināšanas

ieviešanas koncepcija

Valsts nosaka finansējuma apmēru, kas gada laikā jāiemaksā

pašam iedzīvotājam. Atsevišķām sociālā nodrošinājuma grupām tiek

nodrošināta iemaksu veikšana noteiktā apmērā, kas samazina slogu

uz cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Valsts, gadījumos, kad

cilvēks ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, bet nav

varējis samaksāt par tiem, vērš piedziņu līdzekļu atgūšanai. Šim

finansēšanas modelim pastāv finansēšanas izmaksu pieauguma risks,

papildus tam ir veselības aprūpes pakalpojumi, kurus nenodrošina

pilnā apmērā vai nenodrošina vispār. Pieaug administrēšanas

izmaksas, kas no tirgus varētu izslēgt privāto apdrošinātāju, kā

papildus veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinātāju. Pieaugot

nemaksātāju skaitam, vadoties pēc citu valstu pieredzes, šāda

modeļa attīstīšana varētu izsaukt neatliekamās medicīniskās

palīdzības gadījumu skaita pieaugumu. Lai sistēma spētu darboties

ir nepieciešama jauna informācijas sistēma ar datubāzes reģistru,

pieaug birokrātija un administrēšanas izmaksas.

2.modeļa

priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības

Trūkumi

Salīdzinoši zems valsts apmaksāto veselības

aprūpes pakalpojumu groza nodrošināšanai nepieciešamais

finansējums.

Administrēšanas izmaksu pieaugums (Veselības riska fonda

izveide).

Apdrošinātāju izdevumi un peļņas daļas segšana uz

iemaksu rēķina

Privātais pakalpojumu iepircējs - valsts

funkciju samazinājums

Valsts subsidēšanas sliekšņa noteikšana

neaizsargātām iedzīvotāju grupām (bērniem, pensionāriem,

bezdarbniekiem u.c.), iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem.

Pieaugot apdrošināšanas izmaksām pieaug valsts subsidētā daļa

neizsargātajām kategorijām. Pieaug nevienlīdzība.

Finansējuma pārdale no valsts un pašvaldību

budžeta uz privātiem. Resursu pieejamība, ja piekrīt

maksāt.

Pakalpojumu groza fragmentācija - risks

virzīties prom no visaptverošas iedzīvotāju veselības

aprūpes.

Iedzīvotāju ar zemiem mēneša ienākumiem

nespēja patstāvīgi nosegt noteiktās veselības apdrošināšanas

iemaksas, ilgtermiņā veicinot pieaug neatliekamās

medicīniskās palīdzības gadījumu skaita pieaugumu

Ja obligātajā apdrošināšanā tiek iesaistīti privātie

apdrošinātāji, ievērojami pieaugs pakalpojumu administrēšanas

izmaksas. Šobrīd NVD un Veselības inspekcijas, kuru kompetencē

ietilpst veselības aprūpei paredzēto no valsts budžeta līdzekļu

administrēšana un izlietojuma uzraudzība, savas darbības

īstenošanai izlieto 1.5% no kopējā veselības aprūpes pakalpojumu

apmaksai paredzētā budžeta. Savukārt, saskaņā ar publiski

pieejamajiem apdrošināšanas kompāniju finanšu pārskatiem

2015.gadā no kopējām veselības apdrošināšanas iemaksām

administrēšanas vajadzībām tiek izlietots:

• AAS "Baltikums Vienna Insurance Group" -

17.6%;

• AAS "BALTA" - 19%;

• "BTA Baltic Insurance Company"- 17.5%

Līdz ar to jāizvērtē iespējamo ieguvumu samērīgums ar

administrēšanas izmaksu pieaugumu, ņemot vērā ekonomisko

situāciju valstī.

Vienlaikus jāņem vērā arī citi apstākļi, kas radīsies,

iesaistot privātos veselības apdrošinātājus obligātajā veselības

apdrošināšanā. Šādas sistēmas būtiskākie trūkumi ir nevienlīdzība

pakalpojumu pieejamībā, nedarbojas solidaritātes princips,

apdrošinātāju darbība ir vērsta uz peļņas gūšanu, stimulējot

pastāvīgu apdrošināšanas prēmiju pieaugumu, līdz ar to pieaugot

apdrošināšanas izmaksām valsts subsidētajā daļā neizsargātajām

kategorijām.

Veselības aprūpes pakalpojumi no valsts budžeta

līdzekļiem visiem Latvijas iedzīvotājiem tiek segti pilnā apmērā

šādiem pakalpojumiem:

• tiek nodrošināta neatliekamās medicīniskās brigādes sniegtā

palīdzība;

• palīdzība slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības

nodaļās un neatliekamā palīdzība slimnīcās;

• palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā;

• bērniem līdz 18 gadiem un grūtniecēm nepieciešamā

aprūpe;

Obligātās privātās veselības apdrošināšanas iemaksas

sedz:

• kompensējamās zāles un medicīnas ierīces;

• zāles un medicīniskās ierīces, kuras valsts iepērk

centralizēti;

• specializētos pakalpojumus noteiktu saslimšanu

ārstēšanā;

• primāro veselības aprūpi;

• medicīnisko rehabilitāciju;

• paliatīvo aprūpi;

• sekundāro ambulatoro veselības aprūpi;

• plānveida stacionāro veselības aprūpi;

• terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus;

• pacientu iemaksas;

• norēķini par veselības aprūpes pakalpojumiem ES un EEZ

dalībvalstīm.

Pašvaldības ir atbildīgas par veselības aprūpes

pieejamības nodrošināšanu, kā arī iedzīvotāju veselīga

dzīvesveida un sporta veicināšanu atbilstoši Likuma "Par

pašvaldībām" 15.panta 6.punktā noteiktajam.

Brīvprātīgā privātā apdrošināšana nodrošina iespēju

saņemt paaugstināta servisa veselības aprūpes pakalpojumus un

iespēju saņemt papildus pakalpojumus, kas ir ārpus definētā

pakalpojumu groza.