3. pants

Veselības aprūpes finansēšanas

modelis

Finansēšanas modelis paredz valstij nodrošināt dalītu

veselības pakalpojumu grozu, kuru nodrošina balstoties uz

iedzīvotāju veikto papildus veselības aprūpes obligāto maksājumu

proporcionāli ienākumiem, lai novērstu iespējamo regresivitāti un

paredz iespēju maksātājiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumus

sasaistot pakalpojuma saņemšanu ar nodokļa (maksājumu) veikšanas

faktu. Jāatzīmē, ka definēt pakalpojuma groza minimumu ir grūti,

jo nav īsti nospraužama robeža starp neatliekamās medicīniskās

palīdzības nodrošināšanu un pārējo medicīnisko palīdzību.

Definējot minimālo pakalpojuma grozu pieaugs neatliekamās

medicīniskās palīdzības izsaukumu skaits, kas palielinās

izdevumus.

Finansēšanas modelis balstās uz valsts budžeta finansējumu,

kas nodrošina pamata pakalpojumu groza segumu (neatliekamo

medicīnisko palīdzību). Iezīmēts veselības maksājums, kur

atbilstoši veiktajām iemaksām tiek saņemti pakalpojumi un iespēja

brīvprātīgi privāti apdrošināties, lai saņemtu papildus

pakalpojumus. Pakalpojumu grozs tiek sadalīts atbilstoši

finansējumam vienlaicīgi izvērtējot iespēju saglabāt vienoto

iepirkumu veicēju - valsts iestādi.

12.attēls

3.Veselības aprūpes finansēšanas modelis

3.modeļa

priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības

Trūkumi

Salīdzinoši zems no valsts budžeta

garantētais apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groza

nodrošināšanai nepieciešamais finansējums.

Sarežģīta administrēšana, būtisks izmaksu

palielinājums.

Papildus pakalpojuma groza finansējuma

ieguve atbilstoši veiktajām iemaksām.

Papildus pakalpojuma groza segums atkarīgs

no darbspējīgo iedzīvotāju iemaksām. Nevienlīdzīga attieksme

pret iedzīvotājiem valsts apmaksāto pakalpojumu

sniegšanā.

Darbspējīgo iedzīvotāju motivēšana iemaksu

veikšanā, garantēta pakalpojuma saņemšana, iekļaujoties

noteikta gaidīšanas laika ierobežojumā. Saistāms ar visas

valsts nodokļu politikas attīstību kopumā.

Nevienlīdzība finansiālajā aizsardzībā un piekļuvē

veselības aprūpes pakalpojumiem.

Strādājošie un noteiktas iedzīvotāju grupas tiek apdrošinātas

atbilstoši veiktajām iemaksām. Par iedzīvotājiem, kuri dažādu

iemeslu dēļ nevar veikt iemaksas vai tās neveic, iemaksas tiks

veiktas no valsts budžeta. Šajā modelī netiek garantēts vienādais

nodrošinājums starp valsts iedzīvotājiem un parādās sasaiste

starp maksātāju un saņemto pakalpojumu, parādās iedzīvotāju

sadalījums, t.i., parādās fragmentācija un vēlme veselības

aprūpes pakalpojumus no vienas paketes virzīt uz citu, kas kopumā

palielina finanšu slogu uz valsts budžetu tādejādi pieaugot

cilvēku skaitam, kam nebūs iespēja doties pie ārsta laicīgi, kā

arī palielinās neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu

skaitu un pieaugs stacionēšanās skaits slimnīcās, palielinot

slogu uz valsts budžeta finansēto veselības aprūpes segmentu.

Papildus piedāvātā aizvietojošā brīvprātīgā veselības

apdrošināšana darbojas kā nodrošinājums gadījumos, kad pacients

nav līdzdarbojies un iesaistījies valsts apdrošināšanas

sistēmā.

Veselības aprūpes pakalpojumi no valsts budžeta

līdzekļiem visiem Latvijas iedzīvotājiem tiek segti pilnā apmērā

šādiem pakalpojumiem:

• neatliekamās medicīniskās brigādes sniegtā palīdzība;

• palīdzība slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības

nodaļās un neatliekamā palīdzība slimnīcās;

• palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā;

• bērniem līdz 18 gadiem un grūtniecēm nepieciešamā

aprūpe.

Veselības nodoklis (iezīmēts finansējums) sedz:

• kompensējamās zāles un medicīnas ierīces;

• zāles un medicīniskās ierīces, kuras valsts iepērk

centralizēti;

• specializētos pakalpojumus noteiktu saslimšanu

ārstēšanā;

• primāro veselības aprūpi;

• medicīnisko rehabilitāciju;

• paliatīvo aprūpi;

• sekundāro ambulatoro veselības aprūpi;

• plānveida stacionāro veselības aprūpi;

• terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus;

• pacientu iemaksas;

• norēķinus par veselības aprūpes pakalpojumiem ES un EEZ

dalībvalstīm.

Pašvaldības ir atbildīgas par veselības aprūpes

pieejamības nodrošināšanu, kā arī iedzīvotāju veselīga

dzīvesveida un sporta veicināšanu atbilstoši Likuma "Par

pašvaldībām" 15.panta 6.punktā noteiktajam.

Brīvprātīgā privātā apdrošināšana nodrošina iespēju

saņemt paaugstināta servisa veselības aprūpes pakalpojumus un

iespēju saņemt papildus pakalpojumus, kas ir ārpus definētā

pakalpojumu groza.