10. pants

Nepieciešamība salāgot

projektēšanas un nekustamā īpašuma atsavināšanas pabeigšanu ar

būvdarbu uzsākšanu

Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 2. punkts

noteic, ka būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere ir saskaņota

ar zemes gabala īpašnieku un būves īpašnieku gadījumā, kad

būvniecība paredzēta esošā būvē, vai zemes gabala īpašnieks ir

informēts gadījumā, kad to prasa normatīvie akti, bet šī likuma

15. panta otrā daļa paredz, ka speciālajos būvnoteikumos

paredzētajos gadījumos būvatļauju inženierbūves būvniecībai izdod

pirms šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto prasību

izpildes un iekļauj attiecīgās prasības būvatļaujas projektēšanas

nosacījumos, proti, būvniecības iecere var būt nesaskaņota ar

zemes gabala īpašnieku un būves īpašnieku gadījumā, kad

būvniecība paredzēta esošā būvē, bet šo saskaņojuma

nepieciešamību iekļauj būvatļaujas projektēšanas nosacījumos.

Vispārīgo būvnoteikumu 3.1. apakšpunkts nosaka, ka

būvniecību var ierosināt zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda

nav, - tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai

būves tiesiskais valdītājs) vai lietotājs, kuram ar līgumu

noteiktas tiesības būvēt. Ministru kabineta 2014. gada

2. septembra noteikumu Nr. 530 "Dzelzceļa

būvnoteikumi" 4. punkts nosaka, ka dzelzceļa

infrastruktūras objekta būvniecību var ierosināt dzelzceļa

infrastruktūras pārvaldītājs, zemes vai būves īpašnieks vai, ja

tāda nav, - tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes

vai būves tiesiskais lietotājs), lietotājs, kuram ar līgumu

noteiktas tiesības būvēt, vai to pilnvarota persona (projekta

vadītājs). Šo noteikumu 5.3. apakšpunkts paredz izņēmumu, ka

būvniecības ieceres saskaņošana nav obligāta otrās un trešās

inženierbūvju grupas publiskās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūras objektu būvniecībai, savukārt 16. punktā

noteikts, ka būvatļaujā ietver projektēšanas nosacījumus - ja

tiek paredzēta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

objekta būvniecība zemes gabala īpašuma, valdījuma vai lietojuma

tiesības un apbūves tiesības apliecinoši dokumenti. Atsavināšanas

likuma 8. pants, regulējot sabiedrības vajadzībām

nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību, noteic, ka

pēc tam, kad Ministru kabinets vai pašvaldība pieņēmusi

konceptuālu lēmumu par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai

nepieciešama projekta īstenošanu, institūcija uzsāk attiecīgā

projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apzināšanu un

nosaka atlīdzību par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem, un

pēc minētā konceptuālā lēmuma pieņemšanas institūcijai ir tostarp

tiesības bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas veikt

projektēšanas sagatavošanas un projektēšanas darbus, par būvju

projektēšanas uzsākšanu informējot nekustamā īpašuma īpašnieku,

nosūtot viņam paziņojumu. No šī likuma anotācijas izriet, ka

paralēli var īstenot ne tikai zemes ierīcības projektus, bet arī

uzsākt projektēšanas darbus. Līdz ar to, ja ir pieņemts

konceptuāls lēmums par projekta īstenošanu, var ierosināt

būvniecību un uzsākt projektēšanas darbus, kurus, ievērojot

Vispārīgo būvnoteikumu 77. punktu, var veikt piecus gadus.

Vienlaikus jāatzīmē, ka institūcija, kura pilda būvvaldes

funkcijas, nevarēs atzīmēt būvatļaujā projektēšanas nosacījumus

kā izpildītus (saskaņot būvprojektu), ja līdz tam brīdim nebūs

veikta visu skarto zemes un būvju atsavināšana.

Rail Baltica projekta gadījumā faktiskais būvniecības

ierosinātājs ir valsts jeb Satiksmes ministrija kā nacionālo

interešu objekta īstenotājs, kura vārdā tiek iesniegts pieteikums

būvatļaujas izdošanai, lai varētu tikt uzsākta un veikta

būvprojekta izstrāde. Kopumā, nepiemērojot Civillikuma

1129.1 pantā paredzētais apbūves tiesību

institūtu, atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam, Rail

Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvdarbus katrā konkrētajā

zemes gabalā pamatā ir iespējams uzsākt tad, kad attiecīgais

nekustamais īpašums ir atsavināts un īpašuma tiesības ir

pārgājušas Satiksmes ministrijai. Taču, ņemot vērā lielo projekta

būvdarbu apjomu un plašo ģeogrāfisko noklājumu, jāvērtē, vai

būvprojektu izstrāde, nekustamo īpašumu atsavināšana un būvdarbu

veikšana daļā gadījumu būtu veicama paralēli, tādejādi paātrinot

Rail Baltica projekta īstenošanu.

Tā kā sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma

atsavināšanas ilgums var ievērojami atšķirties no gadījuma uz

gadījumu, rodas sarežģījumi saplānot būvdarbus, kas aptvertu

iespējami lielu teritoriju un skaitu savienotu zemes vienību. Tas

samazina iespēju paļauties uz sākotnēji plānotajiem būvniecības

termiņiem, kurus ietekmē faktori, kurus Satiksmes ministrija

nevar pilnībā ietekmēt. Ņemot vērā projektēšanas gaitu un

prognozēto nepieciešamo laiku atsavināšanas/ būvdarbu veikšanai

nepieciešamo tiesību iegūšanai, var veidoties laika pārtraukums

starp projektēšanas darbu pabeigšanu un būvdarbu uzsākšanu, kas,

atkarībā no nekustamā īpašuma atrašanās vietas, finansējuma

pieejamības būvdarbu veikšanai un būvdarbu stratēģijas, var būt

6-18 mēneši. Satiksmes ministrijas ieskatā šāds pārtraukums ir

nevēlams un ir pēc iespējas jāsamazina, tādēļ ir būtiski rast

veidu, kā Latvijā Rail Baltica projekta ieviešanai uzlabot šo

saistīto procesu norisi un savstarpējo salāgošanu, novēršot

iespējamā pārtraukuma negatīvo ietekmi uz Rail Baltica projekta

īstenošanas termiņiem, izmaksām, efektivitāti un Latvijas

saistību izpildi pret pārrobežu projekta partneriem.

Ņemot vērā projekta saspringto laika grafiku, ir nepieciešams

lietderīgi izmantot laiku starp būvprojekta akceptēšanu, konkrēto

būvju būvniecībai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas

pabeigšanu un attiecīgo būvdarbu uzsākšanu. Līdz ar to ir jārod

risinājums, kas ļautu maksimāli izvairīties no laika pārrāvuma

starp šiem posmiem, nodrošinot to secīgu vai pat paralēlu plūsmu,

lai varētu pēc iespējas ātrāk uzsākt būvdarbus tajos

zemesgabalos, kuros ir pabeigta projektēšana.

Citu Baltijas

valstu regulējums un pieredze ar projekta vajadzībām nepieciešamā

nekustamā īpašuma atsavināšanu

Igaunija

Igaunijā nekustamo īpašumu atsavināšana Rail Baltica projekta

vajadzībām notiek saskaņā ar Igaunijas likumu Nekustamā īpašuma

atsavināšana publisko interešu vajadzībām11 (turpmāk -

EE Atsavināšanas likums), kas regulē gan labprātīgu, gan

piespiedu nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību. Saskaņā ar EE

Atsavināšanas likuma 4. pantu, publiski pieejamas dzelzceļa

infrastruktūras būvniecība ir viens no pamatiem tam, ka valsts

var atsavināt privātpersonas īpašumu.

Igaunijā lēmumus par atsavināšanu atkarībā no nekustamā

īpašuma vērtības pieņem: 1) ministrs, ja īpašuma vērtība

pārsniedz 50 minimālās algas; 2) vietējā iestāde, ja nekustamā

īpašuma vērtība ir 50 minimālās algas vai mazāk. EE Atsavināšanas

likuma 24. pantā ir paredzēta iespēja atsavināšanas gadījumā

privātpersonas atsavināmo īpašumu apmainīt pret citu valsts

īpašumā esošu nekustamo īpašumu. Lai stimulētu labprātīgu

nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, EE

Atsavināšanas likuma 15. pantā papildus atlīdzībai par

nekustamā īpašuma atsavināšanu ir paredzēta arī motivējoša

piemaksa labprātīgas atsavināšanas gadījumā, kas ir 20% no

summas, kas samaksāta kā atlīdzība par atsavināšanu. Vienlaikus

jāatzīmē, ka Igaunijā ir paredzēta arī kompensācija 10% apmērā no

īpašuma tirgus vērtības, ja līdz ar atsavināšanu persona zaudē

dzīvesvietu.

EE Atsavināšanas likuma 23. pantā ir paredzēta arī

paātrināta atsavināšanas procedūra, kuru var piemērot, ja

atsavināmā nekustamā īpašuma vērtība nesasniedz 30% no Igaunijas

vidējās mēnešalgas. Tādā gadījumā par īpašumu tiek samaksāta

fiksēta atlīdzība - 30% no Igaunijas vidējās mēnešalgas, taču

netiek izmaksāta papildus kompensācija un netiek veikts nekustamā

īpašuma novērtējums. Turklāt saskaņā ar EE Atlīdzības likuma

36. pantu persona var lūgt valsti atgriezt tai iepriekš

atsavināto īpašumu, ja tiek konstatēts, ka valsts to neizmanto

atbilstoši mērķim, kādam attiecīgais nekustamais īpašums tika

atsavināts.

Kopumā Igaunijas pieredze ar nekustamā īpašuma atsavināšanu

Rail Baltica projekta vajadzībām ir vērtējama kā pozitīva, jo uz

2021. gada sākumu Igaunijā bija pabeigta zemes atsavināšanas

pirmā kārta, turklāt lielā daļā gadījumu privātpersonas

labprātīgi atsavina savus īpašumus valstij, lai varētu iegūt EE

Atsavināšanas likumā noteikto motivējošo piemaksu. No tā varētu

secināt, ka šādu pieeju varētu piemērot arī Latvijā, lai

stimulētu ātrāku brīvprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu Rail

Baltica projekta vajadzībām. Vienlaikus būtu jāizvērtē, kādā

apmērā šādu piemaksu varētu noteikt, un vai šādas papildus

piemaksas dēļ pārmērīgi nepieaugs Rail Baltica projekta izmaksas,

līdz ar to Igaunijas pieredze ar piemaksu noteikšanu vai papildus

kompensācijas paredzēšanu vērtējama piesardzīgi.

Lietuva

Lietuvā Rail Baltica projekts tiek realizēts kā īpašas nozīmes

valsts projekts. Zemes atsavināšanas kārtību šāda projekta

realizācijai nosaka 2011. gada 12. aprīļa likums

"Par zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, īstenojot

īpašas nozīmes valsts projektus"12 (turpmāk - LT

Atsavināšanas likums). Saskaņā ar LT Atsavināšanas likumu īpašas

nozīmes valsts projekts ir tostarp transporta infrastruktūras

projekts, kuru LT Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā pēc

Lietuvas valdības priekšlikuma atzīst Lietuvas Seims. Kad

projekts ir atzīts par īpašas nozīmes valsts projektu, var tikt

uzsākta procedūra nekustamā īpašuma atsavināšanai sabiedrības

vajadzībām. Atsavinot privātu zemi sabiedrības vajadzībām, zemes

īpašniekam ir tiesības uz atbilstošu atlīdzinājumu par zemi

naudas izteiksmē saskaņā ar tirgus vērtību. Persona nevar saņemt

citu zemes gabalu atsavinātā īpašuma vietā.

Lai atsavinātu zemi sabiedrības vajadzībām īpašas nozīmes

valsts projekta īstenošanai, projekta īstenotājinstitūcijai

jāvēršas Lietuvas valdībā ar lūgumu pieņemt lēmumu par procedūras

uzsākšanu. Kopā ar lūgumu jāiesniedz arī īpašas nozīmes valsts

projekta speciālā plāna projektu, zemesgabalu sarakstu, kuru

pilnībā vai daļēji ir paredzēts atsavināt, kā arī to valsts

zemesgabalu sarakstu, kuru zemes nomas vai patapinājuma līgumus

ir paredzēts izbeigt, norādot šo platību īpašniekus vai citus

lietotājus un attiecīgo zemesgabalu unikālos numurus. Lietuvas

valdība izskata lūgumu, vērtējot tā atbilstību LT Atsavināšanas

likuma prasībām. Atbilstības gadījumā Lietuvas valdība pieņem

lēmumu apstiprināt speciālo plānu un uzsākt procedūru zemes

atsavināšanai sabiedrības vajadzībām. Valdības lēmumā jābūt

norādītam arī īpašas nozīmes valsts projekta īstenošanas

termiņam. No šī lēmuma spēkā stāšanās brīža zemesgabalu

īpašniekiem nav tiesību nodot, ieķīlāt vai kā citādi ierobežot

mantiskās tiesības uz speciālajā plānā iekļautajiem

zemesgabaliem, kā arī nav tiesību šo zemesgabalu statusu mainīt

(atdalīt, sadalīt, pārdalīt, savienot). Tādējādi zemesgabali tiek

rezervēti nākotnē realizējamā projekta vajadzībām. Pēc valdības

lēmuma spēkā stāšanās projekta īstenotājinstitūcija nosūta

paziņojumu par Valdības lēmumu zemes īpašniekam un Nekustamā

īpašuma reģistra administratoram, kā arī Nekustamā īpašuma

reģistrā tiek izdarīta atzīme, ka ir uzsākta procedūra zemes

atsavināšanai sabiedrības vajadzībām. No brīža, kad zemes

īpašniekam vai citam lietotājam ir paziņots par spēkā stājušos

Valdības lēmumu uzsākt procedūru zemes atsavināšanai sabiedrības

vajadzībām, zemes īpašnieks vai cits lietotājs nedrīkst aizkavēt

institūciju, kura īsteno projektu, vai tās pārstāvjus veikt šajā

likumā reglamentētās procedūras zemes atsavināšanai sabiedrības

vajadzībām. Personām, kas pārkāpj šī likuma prasības, piemērojama

administratīvā atbildība, kā arī var tikt samazināta atlīdzības

summa par sabiedrības vajadzībām atsavināmo īpašumu to izdevumu

apmērā, kas radušies, novēršot zemes īpašnieka vai cita lietotāja

radītos šķēršļus nolūkā nepieļaut, ka tiek īstenota šajā likumā

noteiktā procedūra zemes atsavināšanai sabiedrības

vajadzībām.

Attiecībā uz atsavināšanas apstrīdēšanu LT Atsavināšanas

likums noteic, ka institūcija, kas īsteno projektu, 60 dienu

laikā no dienas, kad uzzina, ka zemes īpašnieks vai cits

lietotājs neparaksta aktu par zemes atsavināšanu sabiedrības

vajadzībām, vēršas administratīvajā apgabaltiesā atbilstoši

atsavināmā zemesgabala atrašanās vietai sakarā ar akta par zemes

atsavināšanu sabiedrības vajadzībām likumības apstiprināšanu.

Tiesa, saņēmusi projektu īstenojošās institūcijas pieteikumu,

nosaka zemes īpašniekam 30 dienu termiņu rakstiskas atbildes

sniegšanai. Pēc tam tiesa ne vēlāk kā 14 dienu laikā no zemes

īpašnieka atbildes iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par zemes

atsavināšanas akta likumības apstiprināšanu. Pieņemot lēmumu par

šā akta likumību, tiesa izvērtē, vai: 1) ir spēkā Seima

pieņemtais lēmums vai likums attiecībā uz projekta atzīšanu par

īpašas nozīmes valsts projektu; 2) ir spēkā Lietuvas valdības

lēmums par speciālā plāna apstiprināšanu un par procedūras zemes

atsavināšanai sabiedrības vajadzībām uzsākšanu; 3) vai zemes

īpašnieks vai cits lietotājs saskaņā ar šī likuma prasībām tika

attiecīgi informēts par procedūru zemes atsavināšanai sabiedrības

vajadzībām; 4) ir izstrādāts projekts zemes atsavināšanai

sabiedrības vajadzībām un sagatavots sabiedrības vajadzībām

atsavināmā īpašuma vērtēšanas pārskats; 5) ir pieņemts akts par

zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām; 6) institūcija, kas

īsteno projektu, ir pārskaitījusi aktā par zemes atsavināšanu

sabiedrības vajadzībām norādīto atlīdzību par sabiedrības

vajadzībām atsavināmo zemi uz notāra, bankas vai citas

kredītiestādes depozītkontu.

Lietuvā Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamo zemes

atsavināšanu sākotnēji pamatā īstenoja Lietuvas Nacionālais zemes

dienests. Taču 2019. gadā Lietuvas Seima precizēja spēkā

esošo regulējumu, lai paātrinātu piespiedu atsavināšanas

procedūru. Grozījumi noteic, ka Lietuvas valdība var pilnvarot

iestādes, valsts uzņēmumus un citus uzņēmumus īstenot piespiedu

atsavināšanu. Lietuvas Nacionālā zemes dienesta ieskatā tas

padara atsavināšanas procesu ātrāku un elastīgāku.

Lietuvā Rail Baltica infrastruktūras būvniecība notiek piecās

pašvaldībās. Tā kā atsavināšanas process ir sarežģīts, zemes

gabalu atsavināšana notiek divos posmos - pirmajā posmā zeme tika

atsavināta dzelzceļa trases būvniecībai, bet otrajā posmā - lai

izbūvētu un atjaunotu otršķirīgas nozīmes ceļus. Šobrīd abi

atsavināšanas posmi ir teju noslēgušies un kopumā ir atsavināti

aptuveni 1500 ha zemes. Jāuzsver, ka, lai arī projektam

nepieciešamo zemesgabalu atsavināšanas process ir īstenots

salīdzinoši īsos termiņos, tomēr projekta īstenotāji Lietuvā

saskaras ar privātpersonu neapmierinātību par izvēlēto procedūru

atsavināšanas īstenošanai, kā rezultātā gan vispārējās

jurisdikcijas tiesās, gan arī konstitucionālajā tiesā ir

ierosināti tiesvedību procesi par vairākiem zemesgabaliem, kas

tika atsavināti Rail Baltica projekta vajadzībām.

Piedāvātie

risinājumi

Pirms Ziņojuma sagatavošanas ir izvērtēta līdzšinējā pieredze

ar Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo

īpašumu atsavināšanu, kā arī kopumā ir izvērtēti Rail Baltica

projektā notiekošie procesi un spēkā esošā regulējuma ietekme uz

šo procesu laikietilpīgumu un smagnējo virzību, kā rezultātā tiem

problēmjautājumiem, kurus nav iespējams atrisināt, pārskatot

pieņemto praksi projektā vai pilnveidojot procesu norisi, ir

identificēti iespējamie risinājumi normatīvā regulējuma

pilnveidei un tādēļ tika izstrādāts šis Ziņojums. Lai atrisinātu

Ziņojumā identificētās problēmas, Satiksmes ministrijas ieskatā

ir iespējami vairāki risinājumi, kas sarindojami prioritārā

secībā, atkarībā no to efektivitātes minēto problēmu

atrisināšanā.

1. risinājums: likumprojekta "Rail Baltica likums"

izstrāde

Lai varētu paātrināt Rail Baltica projekta īstenošanu, kā

piemērotākais risinājums Satiksmes ministrijas ieskatā būtu

likumprojekta "Rail Baltica likums" (turpmāk - Rail

Baltica likums) izstrāde un pieņemšana, kas veidotu speciālā

regulējuma ietvaru likuma līmenī, to piemērojot Rail Baltica

projekta ietvaros īstenojamajām darbībām un notiekošajiem

procesiem. Ar speciālo likumu varētu tikt atrisināta lielākā daļa

Ziņojuma nodaļā "Aktuālās problēmas, kuras varētu risināt

tiesiskā regulējuma līmenī" uzskaitīto problēmjautājumu.

Vienlaikus Satiksmes ministrija atzīmē, ka Ziņojuma saskaņošanas

ietvaros tika saņemti vairāki būtiski iebildumi par dažiem no

piedāvātajiem risinājumiem, tādēļ Satiksmes ministrijas ieskatā

Rail Baltica likumā identificētos iekļaujamos jautājumus varētu

sadalīt divās daļās, nodalot prioritāri virzāmos jautājumus, par

kuru virzību nav saņemti būtiski iebildumi, no tiem risinājumiem,

kuri ir pilnveidojami un par kuriem vēl ir nepieciešamas

diskusijas. Tādējādi Rail Baltica likuma virzību varētu īstenot

divos posmos, t.i. pirmajā posmā tiktu izstrādāts un virzīts

Ministru kabinetā un attiecīgi Saeimā likumprojekts "Rail

Baltica likums", iekļaujot tikai tos problēmjautājumu

risinājumus, kuru virzība ir neatliekama un par kuriem šā

ziņojuma izstrādes un saskaņošanas laikā nav saņemti būtiski

iebildumu, savukārt otrajā posmā pēc pārējo risinājumu pilnīgas

izstrādes un saskaņošanas tiktu sagatavots un virzīts jauns

likumprojekts, paredzot veikt grozījumus pirmajā posmā pieņemtā,

jau spēkā esošā likumā "Rail Baltica likums",

papildinot to ar jaunām normām.

Paredzēts, ka pirmajā posmā Rail Baltica likumā būtu jāietver

un jāvirza šādi iepriekš uzskaitīto problēmjautājumu konceptuālie

risinājumi: